Trūkst zāļu un vetārstu lauksaimniecības dzīvniekiem

Pašreiz Latvijā ir vairāk nekā 750 praktizējošu vetārstu. Kā atklāj Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātē veiktais pētījums, arī veterinārmedicīnā  trūkst gan medikamentu, gan vetārstu, īpaši to, kuri strādā ar lauksaimniecības dzīvniekiem. Salīdzinot ar kopējo Eiropas valstu statistiku, Latvijā gan joprojām esot vairāk veterinārstu, kuri strādā arī ar lauksaimniecības dzīvniekiem. Tomēr LBTU veiktais pētījums liecinot, ka jau diezgan tuvā nākotnē lauksaimniecības dzīvnieku turētāji izjutīšot vetārstu trūkumu, jo līdzīgi kā citur Eiropā jaunie speciālisti izvēlas strādāt pilsētās ar mīļdzīvniekiem. Kā norāda pētnieki, jau pašreiz 60% veterinārārstu ir vecumā no 45-65 gdiem, bet jaunākie dodoties uz citām Eiropas valstīm, tostarp Igauniju, jo tur atalgojums ir lielāks.  

Viens no veidiem, kā atrisināt šo problēmu varētu būt atbalsts veterināro prakšu izveidē. Tomēr izskan arī viedoklis, ka vetārstu pietiktu arī laukos, ja tie nodarbotos tikai ar ārstēšanu, nevis nagu griešanu vai apsēklošanu. 

”Ņemot vērā, ka Latvijā ir ap 120 000 slaucamo govju, un vienam veterināram vajadzētu apkalpot 5000 govju, tad, teorētiski, pietiktu ar 30 veterinārārstiem visai Latvijai. Jautājums, vai veterinārārsti spēj savu darbu pareizi organizēt un, vai veterinārārsts nenodarbojas ar citām lietām nevis veterināro praksi?” tā saka veterinārārsts no Vidzemes Egils Juitinovičs. 

Vidzemes televīzijas uzrunātais zemnieks Raimonds Vernis no Dobeles novada teic, ka nepieciešamības gadījumā atbraucot vetārsts no Saldus, bet, jautājot par nākotni, vien nosmej: ”Nu, visi mēs esam pirmspensijas vecumā. Vai redziet, kurš varētu apkalpot, ja veterinārārsts aizies pelnītā atpūtā? Nu neredzu tagad šeit tādu cilvēku. Meita man mācās par agronomi, būs jāsaka, lai par vetārsti arī izmācās.”

Otrs no problemātiskajiem jautājumiem ir veterināro zāļu pieejamība. Pārtikas veterinārā dienesta Veterināro zāļu daļas vadītāja Zanda Auce norāda, ka, lai gan tāpat kā humānajā medicīnā zāļu trūkst, iemesli esot atšķirīgi: ”Veterinārajā jomā mēs runājam par to, ka zāles mums ir reģistrā, bet tās netiek Latvijā ievestas, jo ir ārkārtīgi mazs tirgus. Ļoti bieži zāles ir nepieciešamas vienam vai pieciem suņiem, un tas zāļu ražotājam, protams, neatmaksājas. Mēs izsniedzam atļauju nereģistrēto zāļu ievešanai no citām valstīm un ir arī daži citi instrumenti.”

Visbiežāk pietrūkstot pretparazitārie līdzekļi mazskaitlīgām sugām, kā, piemēram, aitām, kazām, trušiem. Noteikumi paredzot, ka tie bieži jāmaina, lai neveidotos rezistence, bet mūsu reģistrā esot maksimums divi tādi. Tāpat neesot pieejams nātrija hlorīds veterinārām vajadzībām un dažādi citi medikamenti. 

”Viennozīmīgi mums šķiet, ka zāļu regulējums attiecībā uz antimikrobiālās rezistences riskiem veterinārmedicīnā ir daudz jaudīgāks nekā medicīnā. Tur būtu šīs lietas jāsinhronizē,” skaidro Latvijas Veterinārās biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. 

Pašreiz Latvijas reģistrā esot 1082 veterinārās zāles, bet veiktais pētījums ļaušot argumentēti pierādīt gan Eiropā, gan pašu mājās, ka šo jomu steidzīgi jāsakārto.