Neraugoties uz to, ka galīgais lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas vai palikšanu tajā atstāts nākamā sasaukuma Saeimas deputātiem, vakar vakarā Doma laukumā Rīgā protesta akcijā ”Nosargāsim Māti Latviju” pulcējās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Šoreiz gan protests nebija tikai pret vairāku partiju politiķu vēlmi izstāties no Stambulas konvencijas, bet arī par Latvijas piederību Eiropas vērtību telpai.
Izstāšanās no Stambulas konvencijas vismaz uz gadu ir atlikta. Tomēr protesta akcijas organizētāji un vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju, kas pulcējās protesta akcijā Rīgā, Doma laukumā, neuzskata, ka tāpēc problēma ir atrisināta.
Mākslinieks Indriķis Ģelzis: ”Man pats būtiskākais, ko es sevī cenšos izkopt, kā vērtību, ir vienmēr novest darbu līdz galam. Man liekas, ka Saeima apzinās, kas šeit šovakar briest, un, ja mēs saminstinātos šajā brīdī un neaizietu līdz galam, tad viņi arī citos lēmumos nākotnē saprastu, ka mēs kā sabiedrība varam saminstināties, un līdz ar to viņi varētu izdarīt līdzīgus lēmumus.’‘
Centra ”Marta” interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite: ”Mēs šeit nestāvam vairs tikai par konvenciju. Tas kopumā ir par Latvijas piederību Eiropas vērtību un kultūras telpai, un par to, ka mēs spējam nostāties līdzās cilvēkiem, kuri cieš no vardarbības un cilvēkiem, kuru tiesības ir apdraudētas.”
Līdzās plakātiem, kas aicina apturēt vardarbību, un 3000 mākslinieka Ģelža un atbalstītāju izveidotajai zvaigžņu jūrai virs sieviešu galvām, arī Latvijas un Eiropas Savienības karogi, bet uz skatuves kāpa Atmodas laika līderi, kuri atgādināja par laiku, kad vēl tikai bijām ceļā uz neatkarīgu Latviju.
Atmodas laika politiķe Velta Čebotarenoka: ”Kas bija mūsu uzvaras pamats un būtība? Tas, ka mēs visi, toreizējie neatkarības atjaunotāji un tauta, bijām vienoti.” Protesta akcijā piedalījās visdažādākā vecuma cilvēki, arī tādi, kuri šī protesta nozīmīgumu salīdzināja ar 1990. gada 4. maija vēsturiskā balsojuma rezultātu gaidīšanu.
Protesta akcijas dalībnieks Veiko: ”Manuprāt, tās ir vēsturiskas dienas. Man blakus ir tēvs, kurš pēdējoreiz bija pie Saeimas 1990. gada 4. maijā. Šobrīd tas, kas notiek ir pārpārēm par traku.”
Politoloģes Ivetas Kažokas ieskatā lielais protesta akcijas dalībnieku skaits esot skaidrojams ar sabiedrības uztveri, kas politiķu vēlmē izstāties no Stambulas konvencijas saskatīja, ko vairāk kā vardarbību pret sievietēm: ”Viņi saprata, ka Latviju mērķtiecīgi ved projām no Eiropas vērtību telpas, un viņiem šīs Eiropas vērtības šķiet svarīgas. Mēs redzam no politiķu retorikas, ka Stambulas konvencija bija tikai viens jautājums no vairākiem, kurus šobrīd tie politiķi, kuri īsti neidentificējās ar Eiropas vērtībām, ir gatavi ņemt par ķīlniekiem tam, lai savās politiskajās interesēs mēģinātu piesaistīt vai nu papildus balsis, vai vienkārši celt jukas Latvijā.”
Iedzīvotāju saliedēšanās šajā jautājumā, visticamāk, varētu palielināt arī vēlētāju skaitu nākamā gada Saeimas vēlēšanās, jo Stambulas konvencijas likteni izšķirs nākamā sasaukuma politiķi.