Ungurmuiža atkal paliek bez nomnieka

Neskaidrību par nākotni atkal piedzīvo unikālā koka arhitektūras pērle – Ungurmuiža Cēsu novadā. Pašreizējais nomnieks Renārs Sproģis pēc nepilna gada darbības paziņojis par līguma laušanu, atklājot, ka saimniekošana muižā viņam radījusi desmitiem tūkstošu eiro lielus zaudējumus. Šī situācija mudina domāt, kā atrast līdzsvaru starp biznesa interesēm un nenovērtējama kultūras mantojuma saglabāšanu.

Ungurmuiža jau izsenis bijusi iecienīts tūrisma galamērķis Vidzemē. Tieši tāpēc uzņēmējs Renārs Sproģis, kurš sekmīgi apsaimnieko arī Ruckas muižu Cēsīs, pirms pusotra gada kļuva par šīs vietas nomnieku. Tomēr jau pēc pusgada darbības kļuva skaidrs – šī vieta biznesa ziņā nes tikai pamatīgus zaudējumus.

“Analizējot situāciju, secinājām, ka no jūnija līdz februārim uzņēmums cieta aptuveni 70 tūkstošu eiro zaudējumus. Galvenais iemesls – restorāna un ēdināšanas pakalpojumu neefektivitāte,” skaidro Renārs Sproģis.

Uzņēmējs Cēsu novada pašvaldībai jau pēc Jāņiem iesniedzis paziņojumu par atteikšanos no nomas tiesībām. Saskaņā ar noslēgto līgumu viņa pienākums būs rūpēties par muižu līdz šī gada 8. oktobrim. Par galveno neveiksmes cēloni Sproģis min ļoti zemo apmeklētību – īpaši nesezonā, taču arī vasaras mēnešos statistika nav iepriecinoša. Muižu ik mēnesi apmeklē vien aptuveni 100 cilvēku.

“Uzņēmējs pēc būtības nekad neaizver uzņēmumu, kas nes kaut nelielu, bet stabilu ienākumu – kaut vai 100 vai 500 eiro mēnesī. Ja ir potenciāls, var mēģināt pārprofilēties, bet, ja nav peļņas, turpināt nav iespējams,” saka Sproģis.

Lai gan uzņēmumam vieta peļņu nenes, muižas durvis apmeklētājiem joprojām ir atvērtas. Ikdienā par teritoriju tiek rūpēts, un piektdienās apmeklētājus sagaida arī gids, kurš iepazīstina ar muižas vēsturi.

“Muižā vienmēr kāds ir uz vietas un apmeklētāji tiek laipni gaidīti. Lielākas grupas ierodas reizi mēnesī vai divas reizes mēnesī, bet ikdienā ieklīst vidēji pieci tūristi,” stāsta muižas pārvaldniece Margarita Selga.

Tikmēr Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grīnbergs norāda – Ungurmuižas piemērs izgaismo plašāku sabiedrības attieksmi pret kultūras mantojumu. Vēlamies, lai vēsturiskie objekti būtu pieejami un sakopti, bet ne vienmēr esam gatavi par to samaksāt.

“Kad apmeklētāji ierodas un uzzina, ka ieejas biļete maksā 10 eiro, bieži vien tiek meklētas iespējas, kā to iegūt lētāk vai ar atlaidi.”

Grīnbergs uzsver, ka, lai piesaistītu ilgtermiņa investorus, vietējām pašvaldībām būtu jāpārskata nomas tiesību ilgums, jo desmit gadi šāda mēroga objektu attīstīšanā ir pārāk īss termiņš.

“Ungurmuiža nekur nepazudīs. Cēsu novads ir viena no retajām pašvaldībām, kas domā ilgtermiņā. Šī nebūs kārtējā pamestā muiža – tas nebūs Kaucmindes stāsts, kas gadu desmitiem degradējās,” piebilst Grīnbergs.

Cēsu novada dome norāda – vietvarai Ungurmuižas nākotne ir ļoti būtiska, un šobrīd tiek aktīvi meklēti risinājumi, kā nodrošināt muižas ilgtspējīgu attīstību. Kamēr pašreizējais nomnieks vēl pilda līgumsaistības, pašvaldība pilnveido nomas noteikumus un izstrādā nākotnes redzējumu.

“Sadarbībā ar Tūrisma pārvaldi mēs šobrīd pārskatām nomas noteikumus un izvērtējam īpašuma attīstības scenārijus – vai Ungurmuižā būs tikai muzeja darbība, vai arī tiks attīstīta kāda komercdarbība,” norāda Cēsu novada domes izpilddirektore Līga Medne.

Pašvaldībā uzsver – ja jauns nomnieks netiks atrasts, novada administrācija ir gatava uzņemties Ungurmuižas pārvaldību pati, izņemot viesnīcas un restorāna funkcijas.