Kā sagatavoties krīzes situācijām, un vai tas vispār ir iespējams? Vai vienmēr ir nepieciešama pēdējā laikā bieži piesauktā septiņdesmit divu stundu soma? Pulkvežleitnants Intars Kušners Tukuma novada Zemītes pagasta tautas namā lekcijas ”Par rīcību krīzes situācijā un ārējo apdraudējumu gadījumā” apmeklētājiem skaidroja, ka galvenais esot iepriekš izstrādāts plāns dažādām situācijām, kam par pamatu varot ņemt 72 stundu somu.
Plūdi, vētras un citas dabas kataklizmas jau kļuvušas gandrīz par mūsu ikdienu. Arī ziņas par hibrīd uzbrukumiem vairs nav svešas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ik pa brīdim aizdomājamies ko darītu, ja ”x” stunda pienāktu arī mums.
Neraugoties uz to, ka lauku ļaudis teic, ka pagrabos pārtikas pietiks ne tikai septiņdesmit divām stundām, neatbildētu jautājumu ir daudz, tāpēc Tukuma novada Zemītes tautas namā notika praktiski izglītojošā lekcija ”Par rīcību krīzes situācijās un ārējo apdraudējumu gadījumā”. Kā uzsvēra pulkvežleitnants Intars Kušners krīze no krīzes atšķiras, bet visos gadījumos pats svarīgākais ir jau iepriekš izstrādāts plāns. Turklāt ne tikai viens variants, bet vairāki.
Turklāt jāatceras, ka jebkuras krīzes gadījumā vispirms jādomā par to cik es esmu gatavs, jo problēmas būs visiem, tāpēc pašvaldība vai valsts tūlīt un tagad nespēs palīdzēt visiem.Gandrīz trīs stundu garajā sarunā ar sanākušajiem Kušners arī atgādina par nepieciešamību mainīt paradumus. Piemēram, vienmēr parūpēties, lai automašīnas degvielas tvertne būtu pilna, lai mājās būtu skaidra nauda vismaz vienai nedēļai, atcerēties arī par dzeramo ūdeni un medikamentiem, un neaizmirst par mājdzīvnieku pārtiku, svecēm, lukturiem un uzlādētiem ārējiem akumulatoriem.
Intars Kušners: “Militāra iebrukuma gadījumā es noteikti aicinātu neizmantot paramilitāru apģērbu, mednieku apģērbu. Viņi ir ļoti praktiski un ērti, bet jūs var sajaukt ar karavīriem, tāpēc varbūt ieteicamas būtu spilgtākas drēbes, bet skatīties, lai tās būtu praktiskas.”
Iedzīvotāji neslēpj, ka militāra iebrukuma gadījumā saglabāt mieru būtu daudz grūtāk. Viens no iemesliem esot arī patvertņu neesamība, jo arī laukos un mazpilsētās visās ēkās neesot pagrabu.
Kristīne, kandavniece: “Es nesen pamanīju patvertnes zīmi Kandavā, pašvaldības policijas ēkā, bet runājot ar cilvēkiem, kuri tur strādā izskanēja viedoklis, ka tā neesot piemērota, jo neatbilstot prasībām par vairākām izejām, ventilācju, kanalizāciju. Tā visa tur nav, viņš pat neesot īsti iztīrīts.”
Lekciju ar SIF atbalstu organizēja biedrība ”Dzirnavstrauts”. Februārī zemītnieki tikšot apmācīti kā sniegt pirmo palīdzību, bet martā skaidrošot par drošību internetā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "Re MEDIA". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |