Vai skolu ēdienkartēs varētu būt arī medus?

Latvijas biškopji izteikuši iniciatīvu, ka, domājot par veselīgu uzturu izglītības iestādēs, līdzīgi, kā tas ar augļiem un pienu, skolu ēdienkartēs varētu būt arī medus. Pirmie soļi jau sperti –  vairāk nekā divdesmit skolās īstenojot pilotprojektu, kad bērni medu varēja baudīt pusdienu reizēs. Par šī pilotprojekta secinājumiem un arī par to, kāds varētu būt medus ceļš uz skolu, tiekoties Straupē, diskutēja  ieinteresēto pušu pārstāvji.

Medus maizes, kā stāsta Allažu pamatskolas virtuves darbiniece Sandra Bula,  labprāt baudījuši arī paši mazākie Allažu skolēni. „Mazie bērniņi bija sajūsmā, visi bija – man, man, man, tā kā mazie bija tiešām ļoti priecīgi, piens pat bija iztukšots, viņiem patika.”

„Vajag popularizēt visu dabīgo, tas tomēr ir labāk nekā cukurs, nekā kaut kādas konfektes un Coca-Cola, visādi E. Šis tomēr ir dabīgais produkts,” medus iekļaušanu skolu ēdienkartēs atzinīgi vērtē arī Allažu pamatskolas direktore Aina Keplere.

„Bet mēs redzam, ka skolās, izglītības iestādēs medus vai nu nav nemaz, vai ir nedaudz. Tieši ar šo te pilotprojektu mēs gribam saprast, kāda ir reakcija, kas patīk kā bērniem, kā ēdinātājiem, cik tas ir ērti.”

Tāpēc, lai izvērtētu šo pieredzi, konferencē „Medus ceļš uz skolu” tikās visas ieinteresētās puses. Pilotprojekts liecina, ka interese skolās ir, bet kā ar finansējumu? Jāņa Kroberga rīcībā esošie aprēķini liecina, ka nekas neiespējams tas nav.

„Nu ar to dārdzību, ja mēs ieliekam desertā rupjmaizes šķēli ar medu un ir skolas piens klāt, tas noteikti nebūs dārgāk, kā piemēram, kāds cits deserts”, – to, ka finansiālajā ziņā nevajadzētu būt problēmām, vērtē arī   Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane. „Ēdinātāji, protams, ir gatavi to ieviest!”

Bet vai mūsu biškopji ir gatavi nodrošināt nepieciešamo medus apjomu? 

„Lai mēs pabarotu bērnus, Latvijā biškopjiem būtu jāsaražo, noapaļojot uz leju, apmēram 100 tonnas medus vienā mācību gadā, kas savukārt veido kādus piecus procentus no tā, ko mēs šobrīd Latvijā saražojam, tā kā tas nav daudz. To saražot Latvijā var. Šobrīd šo apjomu mēs eksportējam, varbūt, ka citu valstu bērni ēd šo medu tai laikā, kad mēs to varētu piedāvāt Latvijas skolās,” projekta vadītājs Jānis Kronbergs uzsver, ka medus, ko varētu piedāvāt skolām, nebūtu problēma, to akcentē arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis.

„Latvija šobrīd var lepoties ar to, ka biškopības kopiena ir labi attīstīta. Šobrīd mēs medu ražojam vairāk, nekā mēs valstī iekšēji patērējam, mēs eksportējam medu, bet mums ir visas iespējas novirzīt to arī uz skolām, lai barotu mūsu bērnus. Diskusijās ar pašvaldības pārstāvi konstatējām, ka jau šobrīd ir iepirkumos medus sarakstā, droši vien tas jāskaidro, ja jau medus šobrīd ir sarakstā, kādēļ tas nenonāk pie bērniem, jāskatās, kādi ir bijuši šie faktori.”

Tātad jau  šobrīd izglītības iestādēm neviens neliedz ēdienkartē iekļaut medu, kā uzsver Jānis Kronbergs,  ir vien jāmeklē sadarbības iespējas ēdinātājiem, biškopjiem un arī ieinteresētiem jābūt vecākiem. „Varbūt mēs esam arī pieraduši, ka kāds no augšas uzspiedīs un pateiks, ka tagad vajag ēst medu, nu nebūs tā, tātad katram pašam ir jānotic un ir jāsāk darīt.”

Skolu ēdinātāji gan arī uzsver, lai medus ceļš uz skolu īstenotos, svarīgi ir arī bērnus izglītot par šī produkta vērtību un nozīmi.