Kā jau tipiskai daudzbērnu mammai, arī man neatņemama dzīves sastāvdaļa ir gādāt par ģimenes drēbju tīrību. Un kas gan ir vislabākais mans draugs šajā jomā? Protams, veļasmašīna! Šoreiz negrasos stāstīt un mācīt, kādas vislabāk izvēlēties, kā arī mans nolūks nav stāstīt, kā pareizi mazgāt veļu, kaut droši vien šeit ik pa laikam ir nepieciešams to atgādināt. Parunāsim par vienu citu lietu, ar kuru visticamāk ir saskāries ikviens drēbju mazgātājs… Proti, ak vai, es atkal aizmirsu izņemt slapjās drēbes no veļasmašīnas!
Jums tā negadās? Laimīgie! Jo man tā gadās ik pa laikam, un tad ir tas mūžīgais jautājums – vai ir ok izņemt un likt žāvēties drēbes, kurs labākajā gadījumā pāris stundu ir pavadījušas draudzīgā, slapjā čupiņā, vai tomēr tērēt resursus un likt vēlreiz tās mazgāties?
Ja tic amerikāņu mājīguma iemiesojumam un gudro padomu dīvai Martai Stjuartei, tad neesot nekas traks, ja izmazgātā veļa kādu laiku padzīvo veļasmašīnā, ja vien tas neesot ilgāk par astoņām līdz divpadsmit stundām. Tiek pat uzskaitīti vairāki apstākļi, kādos gadījumos tas ir pieņemami, taču galvenais un, protams, pats loģiskākais ir – ja veļa neož, tātad viss vēl ir labi!
Martas Stjuartes rakstā “Vai drīkst atstāt slapju veļu veļasmašīnā pa nakti? Lūk, ko saka Marta” kāda preču ražotāja iekšējā zinātniece un tīrīšanas eksperte Mērija Gaļjardi pamāca, ka precīzs laiks, cik ilgi slapjas drēbes var atstāt veļasmašīnā, ir atkarīgs no mazgātāju konkrētajiem veļas mazgāšanas paradumiem: “Netīrumu līmenis, mazgāšanas līdzeklis, mazgāšanas ūdens temperatūra, tas, vai ir izvēlēta papildu skalošana, un tas, vai ir pievienots atbilstošs veļas balinātāja daudzums, tas viss ietekmē to, cik tīra kļūst veļa un vai varat atļauties gaidīt dažas stundas, lai izņemtu veļu.” Eksperte ir pārliecināta, ka veļas mazgāšana ar balinātāju sniegs jums lielāku rīcības brīvību, ja runa ir par slapju drēbju atstāšanu veļasmašīnā uz nakti.
Veļasmašīnu ražotāji norāda, ka ir vairāki faktori, kas var ietekmēt, cik ilgi drēbes var atrasties veļasmašīnā, tostarp veļas netīrumu līmenis, ūdens temperatūra, izmantotā mazgāšanas līdzekļa veids un daudzums utt. Tomēr vienu faktu gan ir jāņem vērā, ka, ja drēbes stāvējušas pārāk ilgi, pastāv risks, ka var rasties pelējums un vairoties baktērijas. Tas ietekmē ne tikai jūsu drēbes, bet smaka var arī pāriet uz jūsu veļasmašīnu, radot papildu neērtības ierastajā veļas mazgāšanas rutīnā. Un te jau atkal atgriežamies pie vislabākā situācijas novērtētāja – pie jūsu deguna. Ja ož, tātad atkal mazgājam!
Ilustratīvs attēls no freepik
Ja nu šis tā kā būtu jau skaidrs, tad ir nākamais jautājums, ar ko ir nācies saskarties ne tikai man, bet virknei citu čaklīšu – drēbes pastāvēja, izmazgāju, bet… smaka joprojām ir palikusi. Ko nu? Jāķeras pie nākamā soļa – veļasmašīnas sakopšanas.
Ja tic jau iepriekš minētajai ekspertei, tad vislabāk, ko var darīt, ir palaist veļas mazgājamo mašīnu tīrīšanas ciklā ar balinātāju. Soļi pavisam vienkārši – izvēlies karstu ūdeni, uzliec opciju “papildu skalošana” (ja veļasmašīnai ir šī funkcija. Ja nav, tad jāliek manuāli, kad beidzies mazgāšanas cikls), jāpievieno dezinficējošu balinātāju balinātāja dozatoram (vēlams, piepildīt līdz maksimālajam līmenim) un palaist veļasmašīnu. Ak, jā, tas viss darāms bez veļas! Pa tukšo.
Bet nu nebūsim naivi, skaidrs, ka veļas mazgāšanas līdzekļu ražotāji var mums iestāstīt daudz ko, taču tam ir arī praktiskajam latvietim piemēroti “tautas līdzekļu” risinājumi un pat elementāra veļasmašīnas apkope.
Pirmkārt, visu, kur var piekļūt bez veļasmašīnas izjaukšanas pa detaļām, noteikti vajadzētu iztīrīt ar mikrošķiedras drāniņu. Noslauki ārējās plastmasas virsmas, kur uzkrājas ūdens pilieni vai mazgāšanas līdzekļu traipi. Abrazīvus pulverus un hloru saturošus līdzekļus labāk noliekam malā – tie var sabojāt virsmas vai gumijas detaļas.
Pēc tam – notīri tos elementus, kas ir veļas mašīnai “vēderā”:
- filtru pie ūdens padeves – atskrūvē šļūteni, izņem sietiņu, izskalo ar spēcīgu strūklu;
- drenāžas filtru – parasti atrodas veļasmašīnas priekšpusē aiz “vāciņa”. Notecini ūdeni, izskrūvē filtru, izmazgā;
- foršo pulvera / veļas mīkstinātāja trauciņu, kuru var izņemt un sakopt.
Un tad jau atkal – liekam veļasmašīnu pa tukšo mazgāties pie temperatūras, kas ir vismaz 60 °C.
Ko vēl es daru? Izmantoju veco, labo etiķi. Ir dzirdēts, ka tas var bojāt aprīkojumu, nedraudzēties ar gumiju, tāpēc ar šo uzmanīgi, tomēr es tiešām mēdzu piegāzt glāzi etiķa pulvera trauciņā un likt uz 60 °C vai pat 90 °C. Patiesībā, mēdzu pat reizēm pie riktīgi smakojošām drēbēm izmantot šo metodi. Ja neatbalstāt šo metodi, tad droši vien var izmantot citas alternatīvas, piemēram, kristālisko citronskābi, sodas maisījumu ar ūdeni attiecībā 1:1 utt.
Pabeidzot šo stāstu, laikam būtu laikā atgādināt, ka vislabāk veļasmašīnu pēc tās izmantošanas, sakopšanas utt. ir atstāt ar durtiņām vaļā, lai notiek ventilācija… Šis jau nu neprasa nekādus ieguldījumus, toties liks jūsu ierīcei strādāt ilgāk.