Malkas krāsnis – joprojām aktuāls siltuma avots

Daudzviet Latvijā jau uzsnidzis pirmais sniegs, kā arī termometra stabiņš noslīdējis līdz nulle grādiem. Līdz ar aukstāku laiku arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā efektīvi uzturēt mājokli siltu. Sevišķi laukos malkas krāsnis joprojām ir viens no galvenajiem siltuma avotiem, tāpēc  Aizkraukles novada Mazzalves pagastā nupat aizvadīts seminārs par krāsnīm, kur gan arhitekts, gan krāšņu meistars dalījās ar praktiskiem padomiem, kā tās atjaunot.

Daļa Latvijas iedzīvotāju savu ikdienu nevar iedomāties bez malkas krāsns. Turklāt īpaši tagad, kad iestājies aukstais laiks. Tāpēc Aizkraukles novada Mazzalves pagastā notika seminārs par krāsnīm – gan kā tās laika gaitā ir mainījušās, gan kā tās pareizi atjaunot. Semināru organizēja rīdzinieks Sandris Punculis, kurš Mazzalves pagastā atjauno Vecmēmeles muižu un līdz šim rīkojis arī jau citus seminārus, uzsverot seno lietu vērtību. 

Vecmēmeles muižas pārstāvis, semināra organizators Sandris Punculis: “Ļoti bieži tās vecās ēkas, ja viņas, piemēram, aiziet bojā, neatstāj aiz sevis to saucamo ekoloģisko pēdu. Un mūsdienu materiāli diemžēl var glabāties simtiem gadu un piesārņot vidi, tas arī diezgan būtiski.”

Jau aizvadīti semināri par koka logiem, vēsturiskajiem jumtiem, kā arī laukakmens mūra atjaunošanu, bet tagad notika par krāsnīm, pieaicinot arī citus speciālistus. Kā mainījies to izskats laika gaitā, iepazīstināja arhitekts Ilmārs Dirveiks. Viņš uzsver, lai arī mūsdienās ir dažādi siltumenerģijas ieguves veidi, malkas krāsnis aizvien ir aktuālas. 

Arhitekts Ilmārs Dirveiks: “Ne velti ir daļa sabiedrības, kas dodas uz laukiem dzīvot, ir tāda kustība, daudzi vēlas tur dzīvot. Un nav atteikušies no tradicionālajiem apkures ķermeņiem, ar krāsni, malku, kas Latvijā ir diezgan pieejams resurss. Tā kā tā ir tāda pārmantojamība, kas ir loģiski, varētu teikt.”

Arhitekts arī uzsver, ka krāsnis stāsta par Latvijas kultūrvēstures mantojumu. Tāpēc svarīgi vienmēr atrast meistaru, kas māk atjaunot senas lietas. Tā gan Latvijā esot problēma.

“Piemēram, daudzi cilvēki novērtē plīti, malkas plīti, jo saka, ka uz tās gatavots ēdiens garšo citādāk. Bet to malkas plīti vajag arī labi uzmūrēt. Un tad, protams, šie meistari ir uz izķeršanu. Piemēram, skursteņa galu pārmūrēt vajag vēsturiski, tie ir daži meistari Latvijā, kā izrādās, kuri saprot, kā tas jādara,” skaidro Ilmārs Dirveiks.

Arī krāšņu meistars Mārtiņš Varbūts, kurš dalījās lekcijā ar praktiskiem padomiem, kā pareizi atjaunot krāsni, stāsta, ka lielākā problēma ir, ka daudzi meistari nemāk uzmūrēt podiņkrāsnis. 

Krāšņu podnieks un mūrnieks Mārtiņš Varbūts: “Es personīgi mācījos deviņdesmito gadu sākumā Juglā, kur apmācīja krāšņu podniekus, bet deviņdesmitajos gados šī skola tika likvidēta. Pēc tam bija kaut kādas arodskolas, kur mācīja mūrniekus, bet vairāk kā mūrniekus, nevis kā podniekus. Līdz ar to ir paaudze meistaru, kas māk no ķiegeļiem kaut ko uzmūrēt, bet ar krāsns podiņiem nemāk strādāt.”

Par semināru interese bija tiešām liela. Vairāki apmeklētāji bija atbraukuši no citām Latvijas vietām. Arī Ingūna Birzniece no Rīgas, kura seminārā guva interesantus atklājumus. 

“Man ir simtgadīga koka māja Rīgā. Šis stāsts par skārda krāsniņu, ko es vienmēr esmu uzskatījusi par padomju laika izgudrojumu, kurš, izrādās, ir 1820. gads. Tās apaļās krāsniņas. Es to pierakstīju, es vēl viņam kādreiz pajautašu,” saka semināra apmeklētāja, bijusī arhitekte Ingūna Birzniece.

Krāšņu meistars Mārtiņš Varbūts uzsvēra, ka arī netrūkst gadījumu, kad krāsni atjauno pats mājas saimnieks vai to uztic meistaram, kurš nav sertificēts. Tāpēc viņš iesaka vispirms tomēr konsultēties ar pieredzējušu meistaru, jo pareizi uzmūrēta vai atjaunota krāsns ir svarīga arī ugunsdrošībai.