Valoda ir dzīva, kamēr tajā kāds runā

Latvijā mēs galvenokārt runājam valsts valodā. Bieži dzirdama arī ukraiņu, krievu un angļu valoda, tomēr šeit dzīvo arī dažādu citu tautību cilvēki. Par katras valodas nozīmīgumu, atzīmējot Dzimtās valodas dienu Jelgavas pašvaldības iestādē “Sabiedriskais centrs” atgādināja simbolisks ceļojums caur pasaules tautu valodām.

Ar valodu var iegūt informāciju, apmainīties domām, paust emocijas. Vislabāk to var izdarīt dzimtajā valodā. Dzejniecei un ķīmijas skolotājai Rasmai Urtānei ir plašas valodu zināšanas, un tās esot viņas bagātība. Arī dzimtās valodas viņai esot vairākas – latviešu, krievu un latgaliešu. Rasma Urtāne stāsta, kā latgaliešu valodu izdevies saglabāt arī visus garos padomju gadus: “Es esmu tomēr līdz tādam saprātīgam vecumam esmu dzīvojusi Latgalē. Runājusi esmu un rakstījusi latgaliski. Mājās runājām latgaliski. Ar mammu runājām krieviski, ar tēti latgaliski. Savā starpā bērni jau iesākām runāt latgaliski. Latviski nē, latviski tikai ar skolotājiem.”

Sabiedriskajā centrā ikdienā darbojoties astoņu tautību pārstāvji. Tāpēc Dzimtās valodas dienas pasākumā līdzās latviešu, lietuviešu, ukraiņu, poļu valodām skanēja arī daudz retāk Latvijā dzirdamas. Tostarp arī eiropiešiem gana sarežģītā, ķīniešu valoda. Ķīniešu valodas pasniedzējs Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā Latvijā dzīvojot jau desmit gadus. Grūtākais esot labi apgūt latviešu valodu un vienlaikus saglabāt ķīniešu valodu un kultūru, īpaši bērniem. Šaufen Džu (Xiaofeng Zhre) atklāj, ka mājās runājot tikai ķīniešu valodā: “Tas ir noderīgi bērniem. Tas gan ir iemesls kāpēc es nevaru ļoti labi runāt latviešu valodā. Šeit nav ķīniešu valodas skolu, tāpēc ar bērniem mājās jārunā ķīniešu valodā.”

Par to, ka būtiskākais, dzīvojot citā valstī, esot ne vien integrēties sabiedrībā, bet arī panākt, lai dzimto valodu saglabātu nākamā paaudze, piebilst daudzi pasākuma dalībnieki. Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” valdes locekle Marina Auziņa stāsta: “Tas ir ļoti svarīgi, saglabāt savu dzimteni sirdī un nodot to tālāk ar valodu un tradīcijām. Jebkurai valodai ļoti svarīga ir ikdienas pielietošana, lai valoda neaizmirstas. Man meitas bija aizbraukušas apmaiņas programmā uz mācību gadu ārpus Latvijas un jau ar grūtībām runā latviski. Es ceru, ka valoda tā nevar pazust, bet to vajag atsvaidzināt.”

Romi gan pierāda, ka valodu vēl vairāk par izteiktiem vārdiem spēj saglabāt mūzika un deja. Starptautiskās Dzimtās valodas dienu kopš 1999. gada, kad UNESCO izveidoja valodas piemiņas dienu, ik gadu visā pasaulē atzīmē 21. februārī.