Varakļānu pievienošana Madonas novadam – dzīve pēc reformas

Kopš administratīvi teritoriālās reformas Varakļāni vairs nav atsevišķa pašvaldība, bet gan Madonas novada teritorija. Kā šīs pārmaiņas izjūt paši varakļānieši, vai dzīve kļuvusi citāda un vai jaunais statuss devis gaidītos ieguvumus, devāmies skaidrot uz Varakļāniem. Līdztekus tam jautājām arī Madonas novada pašvaldībai, kā mainījies darbs, novadam kļūstot vēl lielākam.

Sākotnēji tika apsvērta Varakļānu iekļaušana gan Rēzeknes, gan Madonas novadā, un lēmumu pavadīja asas diskusijas, strīdi, arī vietējo iedzīvotāju neapmierinātība. Šobrīd, kad jaunais statuss ir spēkā jau kādu laiku, vaicājam – kā to vērtē paši varakļānieši un vai solītās pārmaiņas jūtamas ikdienā.  

“Zini, teikšu, ka neko pagaidām vēl nejūt, jo pēc jaunā gada būs visādas izmaiņas un pārmaiņas. Vēl viss ir priekšā,” secina varakļānietis Pēteris. 

Savukārt Inese neslēpj prieku: “Labi, mēs jau sen to gaidījām, mēs negribējām Rēzeknes novadā, jo mēs jau esam dzīvojuši Madonas novadā.”

Arī Stirnienes iedzīvotāja Inese, kura uz Varakļāniem atbraukusi pēc maizītes, uzsver, ka pievienošana Madonai uztverama tikai ar plus zīmi: “Es jūtos tīri labi, apmierināta. Es pie Madonas esmu pieradusi, Madonā, liekas, kā pa savu kabatu staigāju.”

Nedaudz tālāk ejot, sastopam divas kundzītes, seniores, kuras, jau pa gabalu jaušams, ir vienas no aktīvākajām šajā pusē. 

Kad jautāju, kā klājas, kādas izmaiņas, saņemam atbildi: “Varakļāni palikuši klusāki, jo mums nav savas valdības. Mums notika iedzīvotāju sanāksme, uz kuru bija atbraukuši visi no Madonas, paskaidroja, kas ir kas, mēs esam lietas kursā. Zinām, kas notiksies un kā notiksies,” apliecina Aina Jaunzeme. 

Savukārt Maija Stabulniece piebilst: “To mēs redzēsim pēc tam, kā tā dzīve ritēs, vai mūs neapbižos.”. “Neļausim apbižot. Varakļānu apvienību pārstāv četri deputāti, mēs tiekam stingri aizstāvēti,” nedaudz ar smaidu, bet tai pat laikā ar pārliecību nosaka Ainas kundze.

Reforma tika ieviesta, lai apvienotu resursus, stiprinātu pašvaldību darbu un nodrošinātu pakalpojumu pieejamību reģionos, taču iedzīvotāji pārmaiņas visbiežāk vērtē pēc tā, kā tās ietekmē viņu ikdienu.

Varakļānietis Meinards: “Ir drusku bailīgāk, varbūt mājas dārgākas būs, īpašumu cenas var celties, arī komunālie maksājumi.” 

Savukārt SPA centra vadītāja  Ilona Apsīte uzsver, ka Varakļāni līdz šim bijuši sakopti, virzījušies projekti, un gribētos, lai tas viss netiek pazaudēts.

“Nu, lai paliek kā ir, mierīgi un tā, kā ir šobrīd, lai nepaliek sliktāk. Mēs pēdējos gados ļoti labi attīstījāmies, mums ir ļoti daudz skaistu lietu pilsētā, lai nebūtu sliktāk tieši šajā jomā,” uzsver Ilona.

Pie veikala satiekam Andri, viņš ir nedaudz skeptiskāks par reformu un ar to saistīto. “Savs ir savs. Te mēs esam zem Madonas. Tātad nomale. Madona smels krējumu, mums kaut kas paliks. Tā ir vienmēr un visur,” bažas pauž Andris.

Māris Justs, bijušais Varakļānu domes priekšsēdētājs, tagadējais Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks: “Tāpat tāds neliels rūgtums paliek, jo tas atsevišķais novads bija īpašs statuss, īpaša vērtība, kur mēs redzējām katru eiro, kur tas nonāk, ko mēs varam par to izdarīt. Šobrīd tas katls ir stipri lielāks un tā redzēšana mazāka.” 

Taču, neraugoties uz to, viņš uzsver, ka Varakļānu intereses tiek pārstāvētas arī jaunajā pārvaldības modelī, un lēmumi tiek pieņemti, domājot par visa novada līdzsvarotu attīstību.

“Projekti turpinās un visi darbi notiek. Sociālās aprūpes centrs taps, komunālajam uzņēmumam divi projekti ir darbībā, saules paneļi tiek uzstādīti, pils projekts. Jebkurā gadījumā varu apgalvot, ka Madonas projektu nodaļa cenšas, lai būtu pēc iespējas vairāk projektu gan pilsētā, gan arī ārpus pilsētas.”

Arī Madonas novada pašvaldībā Varakļānu iekļaušanu novadā vērtē pozitīvi, lai gan atzīst, ka šis visnotaļ nav vienkāršs process. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (ZZS) uzsver, ka kopumā viss rit labi, ieguvēji ir abi novadi, darba daudz, bet skatiens nākotnē – pozitīvs. 

“Mēs esam jau sastrādājušies, izveidojuši vienotu struktūru, pieeju lietām. Ļoti labu sadarbību atraduši ar Varakļānu iestādēm, tieši Centrālā administrācija. Pēc iespējas esam Varakļānos, apmeklējam iestādes, aicinām ciemos. Darba ir bijis ļoti daudz – saistošo noteikumu vienādošana, jaunā budžeta izstrāde pēc vienotiem principiem. Grūtākā sadaļa ir dažāda veida sociālo un atbalsta iedzīvotājiem vienādošana. Katra pašvaldība ir strādājusi ar saviem atbalsta mehānismiem, šobrīd ir jāveido viens, tāpēc, iespējams, kādā vietā kāds zaudēs, kādā – iegūs, bet ar nākamo gadu novadā būs viena politika,” skaidro Lungevičs.

Administratīvā reforma  turpinās, un tās ietekmi uz iedzīvotajiem un novada attīstību kopumā novērtēt varēs tikai pēc laika.