Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Sabiedrībai novecojot šis teiciens kļūst aizvien aktuālāks, tāpēc Latvijā iecerēts izveidot trešās paaudzes universitāšu tīklu. Plānots, ka to apmeklētu cilvēki no piecdesmit piecu gadu vecuma, lai papildinātu zināšanas visdažādākajās jomās un satiktu domu biedrus. Pašreiz Latvijā darbojas desmit senioru skolas.
Statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums jau pārsniedz 43 gadus, bet gan drīz 23 % no iedzīvotāju skaita ir pensijas vecumā.
Atzīts veids kā mazināt novecošanās sekas un izmantot senioru potenciālu ir trešās paaudzes universitātes. Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja un šī projekta vadītāja Agita Pleiko stāsta, ka kaimiņos Igaunijā, Lietuvā, arī Polijā šī kustība ir izveidota kā tīkls un darbojas gandrīz divdesmit gadus. Tajā mācās rokdarbus, klausās par finanšu pratību. Tā ir arī prāta kustināšana, lai attālinātu vecuma vainas.
Latvijā līdz šim, zem dažādiem nosaukumiem, darbojas aptuveni desmit senioru skolas, kurās nodarbības notiekot galvenokārt dienas vidū, kad iespējams vienoties par telpu izmantošanu. Tāpēc to dalībnieki lielākoties esot aktīvie pensionāri. Viena no šādām skolā atrodas Ikšķilē.
Ikšķiles senioru skolas dibinātāja un vadītāja Sanita Bertmane saka, ka šī skola, līdzīgi kā citas, piedāvā aktivitātes senioriem. Tās ir fiziskās nodarbības, lai saglabātu fizisko spēju. Tās ir arī valodu nodarbības, lai saglabātu kognitīvo funkciju novecošanās procesā, un tās ir arī senioru grupas, kur var satikt domu biedrus. Mērķis ir sniegt zināšanas, socializēšanās iespēju, mazināt vientulību.
Viena no senākajām senioru skolām atrodas Krāslavā. Tās dibinātāja Tatjana Azamatova skaidro: ”Cilvēkiem patīk darīt kaut ko skaistu. Trešā daļa nodarbību ir fiziskas aktivitātes. Mēs ļoti aicinām piedalīties seniorus sporta nodarbībās, bet kopumā visa programma senioru skolā ir kā tāda mentāla vingrošana.”
Par senioru skolām rūpējas nevalstiskās organizācijas. Tagad iecerēts izveidot daudz plašāku trešās paaudzes universitāšu tīklu, kas sasniegtu vismaz katru novada centru, kā arī parakstīt memorandu senioru mūžizglītībai ar labklājības, ekonomikas, IZM, kultūras, veselības ministrijām kā arī VARAM un valsts kanceleju.
Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja un šī projekta vadītāja Agita Pleiko saka, ka Igaunijā visu šo kustību nodrošina caur Tartu universitāti. Un nevalstiskās organizācijas var iesniegt savas programmas- tā kā akreditēties, jo arī lektors nereti prasa savu darbu apmaksāt.
Latvijas senioru kopienas apvienības valdes priekšsēdētāja Lilita Kalnāja piebilst, ka atbalsta trešās paaudzes universitāšu tīkla izveidi, vien gribētu arī turpmāk palikt pie nosaukuma – senioru skolas.
Pašreiz Latvijā nav normatīvo aktu, kas noteiktu seniora vecumu, tomēr trešās paaudzes universitāšu tīklā iecerēts piesaistīt cilvēkus vecumā no 55 gadiem, kas atvieglotu arī piedalīšanos Eiropas savienības(ES )projektos.