Pašvaldību likums nosaka, ka teritorijas attīstības plānošana ir pašvaldību kompetence un atbildība. Pēc viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojuma, kas daļēji apturēja Preiļu un Bauskas novadu teritorijas plānojumus, jo ministra ieskatā tajos noteikts pārāk daudz ierobežojumu vēja un saules parku būvniecībai, pašvaldības ir neizpratnē par iespēju realizēt savas tiesības teritorijas plānošanā un attīstībā.
Latvijā sācies vēja elektrostaciju attīstības bums. Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķiniem, lai iegūtu zaļāku un neatkarīgāku enerģiju, līdz 2030. gadam jāuzbūvē 200-300 vēja turbīnu, kas kopā aizņemtu 0,01% no Latvijas teritorijas, bet spētu saražot 1,5 GW zaļās enerģijas. Izstrādājot pašvaldību teritoriālos plānojumus, vietvaras ņēmušas vērā vairākus faktorus un iezīmējušas dažādus ierobežojumus vēja parku attīstībai.
Dobeles novada pašvaldības teritorijas plānotāja Sandra Lasmane: “Vēja parkiem attīstības stadijā, kam ir ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), visur rakstīts, ka tomēr mirguļošanas efektu ietekme ir līdz 2 kilometriem. Mēs esam noteikuši, ka ap ciemiem un pilsētu teritorijām 2 kilometru rādiusā nevar būvēt vēja parkus.”
Ar mazliet citu argumentāciju divu kilometru ierobežojumu vēja parkiem noteicis arī Bauskas novads.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA): “Ja man atļaus piebūvēt pie ciema 800 metru attālumā, tas nozīmē, ka tas ciems ir iekapsulēts. Uz sāniem vairs nevar attīstīties, un attīstības ciemā vairs nav, tāpēc mēs atstājam šo buferzonu divus kilometrus, kurā varēs dzīvot iedzīvotāji un ciems izplesties. Te jau neiet runa tikai par 800 metriem no esošās mājas, tas ir tāds šaurs skatījums uz esošo situāciju.”
Arī citas ReTV uzrunātās pašvaldības savos jaunajos teritorijas plānos ievieš dažādus ierobežojumus vēja parku izveidei, jo Pašvaldību likums paredz, ka teritorijas attīstības plānošana ir pašvaldību kompetencē. Tomēr pagājušajā nedēļā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra rīkojums par daļēju teritorijas plāna apturēšanu Preiļu un Bauskas novados vēja parku ierobežošanas dēļ radījis apjukumu un neizpratni.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA): “Mēs esam vairākkārtīgi [aicinājuši] ministrijas apsēsties pie viena galda un vienoties par kopējiem principiem un konkrētām lietām, lai šos dokumentus mēs varam kārtot, tā teikt, “pēc viena ģīmja un līdzības”, bet pašlaik diemžēl ir tā, ka mūsu gadījumā ir 1,6 kilometri, kas man Tukuma vecajā novadā darbojas, Bauskas novadā ir divi kilometri, Preiļos 1,3 kilometri, bet nav labi nekā. Nu, kā tad ir labi?”
Līdzīgs viedoklis arī Jelgavas novadā, kur esot skaidrs, ka VES būvniecību ierobežot īsti nevar, bet neesot saprotams, ko pašvaldība var ierobežot, lai tas nebūtu pretrunā ar valsts kopējiem mērķiem. Ministrs pārmetumus par vienotu vadlīniju trūkumu noraida, jo tās esot pieejamas jau kopš 2022. gada.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV): “Mums kopā to visiem ir jāapzinās, ka jau šobrīd pastāvošie ierobežojumi, kas saistīti ar valsts līmenī noteiktiem ierobežojumiem – 500 metru un 800 metru attālumā no dzīvojamajām mājām atkarībā no megavatu apjoma – ļoti lielu valsts daļu padara par neiespējamu atjaunīgās elektroenerģijas attīstībai. Es neredzu rezultātu, kāpēc šis ierobežojums vai aizliegums, kas ir lielāks nekā valstī noteiktie 800 metri vai 500 metri atkarībā no jaudas, tiek paplašināts.”
Vēl jo vairāk, pašlaik notiekot dažādi procesi, lai nākotnē ciemos, kuros apdzīvotība nav tik liela, valstī un tautsaimniecībā svarīgos objektus tomēr varētu uzstādīt.