Vēja parki Zemgalē: kompromiss joprojām tālu

Zemgales plānošanas reģions iesaistījies starptautiskā projektā ”BioWind”, lai veicinātu dialogu ar sabiedrību un meklētu kompromisus vēja enerģijas attīstībai. Vakar vakarā par sabiedrībai pieņemamiem vēja enerģijas risinājumiem Zemgales reģionā sprieda Dobelē. 

Vēja parku ieceres apspriešanas novados un iedzīvotāju radošās izpausmes, iebilstot pret to būvniecību, jau kļuvušas par ikdienu. Šoreiz Dobelē iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības pārstāvji pulcējās nevis, lai runātu par konkrētu vēja enerģijas projektu, bet, lai meklētu veidus kā sarunas par vēja ģeneratoru attīstību veidotu jēgpilnākas.

SIA “Ecosystem solutions Latvia” valdes priekšsēdētājs Edmunds Garančs: ”Es domāju, ka šeit drusku ir jāmet akmens valsts un pašvaldību dārziņā, ka mums šis sākās no attīstītāju iniciatīvas, un tad visi to ideju nomētā ar akmeņiem, bet droši vien, ka daudz mazāka pretestība un saprotamāks tas process būtu, ja būtu tāda valsts politika, ka pašvaldības var noteikt teritorijas.”

Pirms vairākiem gadiem Dobelē jau tika apspriesta iecere par vēja ģeneratoru izbūvi, pret ko iedzīvotāji savāca 12 000 parakstu. Lai gan šī tikšanās nav par kāda konkrēta vēja parka izveidi,  kompromisa iespējas vairums sanākušo īsti neredzot, un ne tikai tāpēc, ka vēja ģeneratori bojātu ainavu un traucētu lūkoties saulrietā. Lauksaimnieks no Dobeles novada, Aivars Cimmermanis: ”Tāpēc, ka šim lauksaimniekam ar turbīnām īpašumā būs vairāk naudas un viņš varēs pārsolīt, piemēram, par nomas zemēm lielāku cenu, un es zaudēšu platības uz kurām strādāt.” – Varbūt vajag pašam ļaut būvēt turbīnas? “Mums ir 230 ha saimniecībai zemes īpašumā, bet mums nav neviena vieta kur uzbūvēt.”

Dobeles un Jaunbērzes pagastu pārvaldes vadītāja Dace Škorņika: ”Cilvēki laukos, ko viņi grib? Viņi grib lētāku elektrību. Ņemot vērā, ka Latvijā pietiekami daudz ir uzbūvēti vēja parki un saules parki, mēs to nejūtam. Tagad no 1. janvāra atkal ir elektroenerģija dārgāka.”

Pašlaik novadā tiek izstrādāts jauns teritoriālais plānojums un tajā esot iezīmēta neliela vieta iespējamajiem vēja ģeneratoriem Auces pusē, apejot vērtīgākās lauksaimniecības zemes novadā. Skaidro Dobeles novada pašvaldības teritorijas plānotāja Sandra Lasmane: ”Kompromiss ir jāmeklē, bet pašvaldības redzējumā tomēr tās augstvērtīgās lauksaimniecības zemes mūsu valstī ir maz, un tur mēs neredzam iespēju.”

Sanākušo ieskatā likumi ir novecojuši, nav pētījumu par vēja parku ietekmi uz nekustamo īpašumu vērtību un veselību. Tāpat tiek pārmesta līgumu slēgšana ar zemju īpašniekiem pirms saņemta  atļauja vēja parka būvniecībai, kā arī tas, ka ietekmes uz vidi novērtējumu veido vēja parku attīstītāju izvēlēti uzņēmumi. Svarīgi būtu arī mainīt vēja parku attīstītāju attieksmi pret iedzīvotājiem – sarunāties agrāk, vairāk un cieņpilni, norāda biedrības ”Zaļā brīvība” vadītājs Maksis Apinis: ”Mēs esam tādā izaicinošā situācijā, jo dezinformācijas ir ļoti daudz. NATO savā ziņojumā ir konstatējis, ka vismaz daļēji dezinformācija nāk no kremļa. Protams, Krievijas interesēs ir, lai Eiropa paliek vairāk atkarīga no fosilajiem energoresursiem un ir ekonomiski un politiski ietekmējamāka.”

Iegūtās atziņas un dalībnieku priekšlikumi tiks izmantoti, lai izstrādātu rekomendācijas politikas instrumentu un plānošanas dokumentu pilnveidošanai. Nākamā  tikšanās  ZPR pilotprojektā  sabiedrības iesaistei notiks 8. janvārī Aizkraukles novadā.