Lai pievērstu uzmanību autoceļa P29 Drusti-Jaunpiebalga kritiskajam stāvoklim, pirms astoņiem gadiem iedzīvotāji izdangātajā brauktuvē stādīja kartupeļus. Šobrīd šim kārtīgu remontu neredzējušajam ceļam jaunas problēmas. Sākoties vēja parka “Augstkalni” būvniecībai, pa šo ceļu notiek intensīva smagās tehnikas kustība, kas gan apdraud satiksmi, gan bojā ceļa segumu.
“Viņi varētu nodrošināt drošas braukšanas skolu, lai mēs iemācītos savaldīt mašīnu dziļos dubļos, adrenalīns ir, jā. Es šobrīd, piemēram, izvēlos ļoti maz braukt uz veikalu, iztieku ar krājumiem.” Drustu iedzīvotāja Ieva Kalnača stāsta, ka šis ir vienīgais ceļš, kā nokļūt arī darbā. “Bet mums ir jātiek kaut kur! Es saprotu – paši izvēlējāties laukos dzīvot, nu tad lūdzu, problēmas ir jūsu.”
Šo ceļu ikdienā nākas mērot arī Gatartas pansionāta, jeb kā tagad to dēvē Gatartas pakalpojumu aģentūras darbiniekiem.
“Mēs, sniedzot sociālos pakalpojumus, esam lielā bēdā. Netiek nodrošināti normāli apstākļi, lai piegādātāji varētu pievest pārtikas preces, medicīnas lietas,” savu viedokli par situāciju pauž “Gatartas pakalpojumu aģentūras” valdes loceklis Aivars Damroze.
“Jaunpiebalgas iedzīvotājiem ir tā pati problēma, kas Drustu iedzīvotājiem. Mūsu tuvākais ceļš uz Cēsīm, uz novada centru, iet pa šo ceļu P29, pa kuru ir jākursē ātrajām palīdzībām, pa kuru katru rītu agri brauc skolēnu autobuss, arī starppilsētu autobuss,” par to, ka arī kaimiņu pagasta cilvēkiem šis ceļš tagad sagādā problēmas, stāsta Jaunpiebalgas iedzīvotāju pārstāvis Ainārs Sils.
“Es braucu uz darbu un divreiz dienā šis ceļš ir mans. Ir reizes, kad tiek dots ceļš kā mazākam auto, ir reizes, kad netiek. Šorīt pat braucu uz darbu un manā pusē, labajā pusē, ir dubļains un es, saudzējot savu mašīnu, iebraucu kreisajā pusē. Pretī brauca mašīna, bija milimetrāža, teiksim tā,” stāsta Jaunpiebalgas iedzīvotāja Dace Ostrovska. Arī citi iedzīvotāji min gadījumus, kad šeit jau ir bijušas avārijas situācijas. Šo bīstamību rada gan smagie auto, kas te brauc lielā ātrumā, gan arī mitrais laiks, kas bojā jau tā sliktās kvalitātes brauktuvi. Kā stāsta iedzīvotāji, tad par situāciju tiek informēti arī ceļa uzturētāji.
Launkalnes apvienības pārvaldes vadītāja Liene Gūtmane stāsta, ka uzturētājs tomēr cenšas ik brīdi ceļu labot: “Tas ceļš, pie kā mēs šobrīd esam, ir Valsts ceļu pārraudzībā esošs ceļš un šajā gadījumā šo darbu izpildes kvalitāti nodrošina un uzrauga “Latvijas valsts ceļi”. Es kā pagastu pārvaldes vadītāja nodrošinu informācijas plūsmu: ja iedzīvotāji iesniedz sūdzības, es viņas pārsūtu “Latvijas valsts ceļiem”, viņi vēršas pie būvnieka un liek novērst šos radušos bojājumus un, ja laika apstākļi ir nepastāvīgi, tad, protams, novēršot vienu, ir radies nākamais bojājums. Tas ir nemitīgs process.”
Lai iepazīstinātu ar ceļa problēmām, kādas tagad ir iedzīvotājiem, Smiltenes novada pašvaldībā ir bijušas vairākas tikšanās gan ar “Latvijas valsts ceļu”, gan vēja parka pārstāvjiem.
“Attīstītājs teica, ka viņš bija jau pamanījis, ka mums jau pirms tam ir bijuši ļoti slikti ceļi. Es saku, tātad jūs zinājāt, ka ceļi ir ļoti slikti, bet jūs neko nedarījāt. Savā ziņā tā sanāk, ka jūs neesat sagatavojušies tam mājasdarbam. Nu mēs tagad it kā darām, bet redzat, ka tas nestrādā. Es, protams, arī aicināju un lūdzu arī vairākkārtīgi Valsts ceļus, ka vai nu ir jānosaka šis tonnāžas ierobežojums, vai jādod laiks viņiem to ceļu sakārtot,” stāsta Smiltenes novada domes deputāte Ilze Palma (“Progresīvie”).
Vēja parka attīstītāju pārstāvja Mārtiņa Neiberga komentārs par šo situāciju bija lakonisks: “Ziniet kā, mēs noteikti nedosim nekādas intervijas, par ceļu, par jebkurām lietām. Mēs neesam plānojuši un mēs nedarām šos publiskos paziņojumus, princips ir tāds, ka mēs atturamies no jebkādas publicitātes, tas ir privāts uzņēmums.”
“Mēs šobrīd izmisumā lūdzam vienkārši nu tādos laika apstākļos to attīstību šim parkam apturēt un pārtraukt šī ceļa iznīcināšanu,” iedzīvotāju viedokli pauž Aivars Damroze.
Smiltenes novada pašvaldībā informē, ka no šīs nedēļas turpmāk ik nedēļu tiks aicināti būvnieki ar pagastu pārvaldes un iedzīvotāju pārstāvjiem kopīgi apsekot kritiskos ceļa posmus un vienoties par konkrētajā brīdī veicamajiem darbiem.


