Vēsturiskā Cēsu pilsētas kapsēta iekļauta Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā

Vēsturiskā Cēsu pilsētas kapsēta ir pirmā un pašlaik vienīgā Latvijas kapsēta, kas iekļauta Eiropas nozīmīgo kapsētu sarakstā. Šo atzinumu sniegusi Eiropas nozīmīgo kapsētu asociācija.

“Eiropas nozīmīgo kapsētu saraksts ir garš, ja nemaldos, šobrīd tās ir ap 200 kapsētas visā plašajā Eiropas teritorijā. Protams, lai celtu savu pašapziņu, mēs izlūkojam UNESCO sarakstu un redzam, ka Kuldīga ir kopā ar Tadžmahalu un piramīdām. Tā ir brīnišķīga sajūta, un tāpat arī mēs šeit, ar mūsu vēsturisko Cēsu pilsētas kapsētu, esam vienā sarakstā ar Sanmikela kapsētu Venēcijā, ar Bromptonas kapsētu Londonā, ar Perlasēžu Parīzē, visnotaļ cienījamā sarakstā,” stāsta vēsturiskās Cēsu Kapsētas projekta vadītājs Gundars Kalniņš.

Cēsu pilsētas kapsēta izveidota 18. gadsimta 70. gados un vairāk nekā divus gadsimtus, kā stāsta Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa, tā bija viena no nozīmīgākajām Cēsu iedzīvotāju apbedījumu vietām.

“Mūsu Cēsīs šī ir senākā, lielākā vēsturiskā kapsēta, kurā ir apbedīti visi pilsētas iedzīvotāji, kas tajā laikā bija šīs pilsētas iedzīvotāji, un tā parāda piederību dažādām konfesijām.”

Te apglabāti ne vien luterāņi, bet arī pareizticīgie, romi un arī ebreji.

“1941. gada augustā lielākā daļa Cēsu ebreju kopienai piederīgie tika nošauti mežā pie Cēsīm, tātad no 1941. gada šos kapus vairs neviens nekopa, jo nebija piederīgo, neviens nebija izdzīvojis, kurš varēja atnākt un apkopt savu piederīgo kapus,” stāsta Cēsu muzeja direktore.

Savukārt 1939. gadā no Latvijas izceļoja baltvācieši un līdz ar to arī viņu piederīgo kapi paliek bez kopējiem. Bet vandālismu un postījumus kapsētā piedzīvo padomju okupācijas gados – salauzti krusti, bojātas kapu plāksnes, apgāzti pieminekļi. Pēdējos gados, pateicoties entuziastu darbam,  situācija mainījusies.

“Izdarīts ir ļoti daudz,” tā paveikto aizvadītajos gados vērtē šīs iniciatīvas rosinātājs Gundars Kalniņš. “Aizvadīto piecu gadu laikā mēs esam veikuši pilnu kapsētas inventarizāciju, tātad katrs piemineklis ir apsekots, fotografēts, aprakstīts, norakstīts teksts, norakstīts arī un atšifrēts, kas ir šī persona, kurai šis piemineklis ir veltīts, kur tas ir bijis iespējams. Veikta biogrāfiskā izpēte. Tas ir bijis vēsturnieku darbs, inventarizāciju mēs esam šeit veikuši kopā ar Elīnu un citiem brīvprātīgajiem. Tālāk sekoja jau praktiskā puse – pieminekļa praktiskā atjaunošana. Protams, mēs esam paveikuši, šķiet, uz kopējo, milzīgo kapsētas mērogu salīdzinoši nedaudz, bet tā vai savādāk, mums ir vairāki desmiti jau atjaunoti, sakopti pieminekļi. Ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, ar Vidzemes plānošanas reģionu un visur, kur tik vien ir iespējams, cenšoties tikt pie kaut nelieliem, bet tomēr līdzekļiem, lai profesionāls restaurators šos restaurācijas darbus varētu veikt, esam virzījušies soli pa solim uz priekšu.”

Iegūtais Eiropas nozīmīgo kapsētu asociācijas novērtējums, kā atzīst Gundars Kalniņš, ir gan atzinums paveiktajam darbam, gan arī līdz ar to būs vieglāks ceļš dažādu projektu īstenošanai.

“Mēs iegūstam spēcīgu argumentu Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, mazākiem projektiem nacionālā mērogā. Katrā gadījumā tas ir liels gods, pagodinājums mums šeit, Cēsīm, būt pirmajiem, kas šajā sarakstā ir.”

Savukārt Elīna Kalniņa kā vēl vienu ieguvumu vērtē arī tūristu piesaisti.

“Tie cilvēki, kas līdz šim zināja, ka Cēsīs ir muzejs, viduslaiku pils, tagad uzzina – te ir arī vēsturiska kapsēta, cik interesanti, mēs parasti tādas apmeklējam! Nu, aiziesim, apskatīsimies, kā tad izskatās vēsturiska kapsēta Latvijā.”

Vēl kā būtisku uzdevumu Elīna Kalniņa uzsver vietējās sabiedrības attieksmes maiņu, tāpēc te ir gan tematiskās ekskursijas, gan pasākumi, kas ļauj iedzīvotājiem iepazīt šīs vietas vēsturi un vērtības. Viens no šiem pasākumiem ir Kapsētas svētki, kas šogad notika otro reizi.

“Mūsu mērķis ir atgriezt šai vietai tās vērtību, kas tai pienākas, un rosināt sabiedrību, tajā skaitā vietējo sabiedrību, arī saprast, ka jā, patiešām, tā taču ir kapsēta. Tas nav vienkārši kaut kāds parks vai caurstaigājama vieta, kurai iziet ātri cauri ar savu sunīti un pa ceļam izmest miskasti. Man liekas, tā ir tāda svarīga piederības sajūtas vieta, vieta, kurā justies, ka tu esi daļa no kaut kā lielāka, ilgāka, ka tavs mūžs ir daļa no Latvijas vēstures, no Latvijas kultūras.”

Un, protams, darbs šī kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanā Cēsīs turpināsies. Tam motivāciju dod arī novērtējums Eiropas mērogā.