Tukumā, starp daudzstāvu dzīvojamiem namiem, jau piecpadsmit gadus sev mājvietu radis Jura Rītiņa un Kristīnes Zihmanes-Rītiņas lolojums – Salmu muzejs. Aiz paaugsta žoga slēpjas īsta pasaku valstība. Atverot vārtus, pretim paveras zāliens, kurā ganās gotiņas, aiz puķu dobes paslēpusies varde, bet no otrā stāva palodzes uz ienācējiem lūkojas velni. Latvijas karti sargā Lāčplēsis, bet aiz kāda cita stūra viesus sagaida daiļa dāma. Tas viss, protams, darināts no salmiem. Atšķirībā no citiem muzejiem, eksponāti šeit netiek atrasti, uzdāvināti, mantoti vai nopirkti. Lielie un mazie salmu tēli, kopskaitā ap 600, radīti pašu saimnieku rokām.
No salmiem veidots krokodils.
Viss sākās krīzes laikā Rīgas dzīvoklī
Kristīne pēc profesijas ir inženiere, bet iekšā allaž tomēr snaudis radošuma velniņš. Kad 2008. gadā Latviju pāršalca ekonomiskā krīze, nelielajā Rīgas dzīvoklī, kur tolaik abi dzīvoja, Kristīne no siena izgatavoja savu pirmo rūķi: ”Ja tev patīk radīt kaut ko no nekā un patīk rokdarbniecība, tad jau kaut ko var atrast,” saka muzeja saimniece. Pirmajam rūķim sekoja nākamais, un pēc diviem gadiem tika izveidots arī Salmu muzejs. Kristīne stāsta, ka visa ”salmu darbība” jau nav izveidojusies tāpēc, ka nav ko darīt: ”Vienkārši mums tas viss tā dabīgi ritēja – gāja savu ceļu. Bija tas pirmais zaķītis, pēc tam putniņi. Tad pieslēdzās vīrs Juris. Mēs abi esam ar tādu nelielu tendenci uz figūriņu veidošanu. Mēs pirms tam jau ar citiem materiāliem padarbojāmies. Mūsu slavenās piparkūkas radu radiem tika dāvinātas. Tad ar šokolādes papīrīšiem darbojāmies. Visu laiku tāds radošais piesitiens ir bijis, bet tas salms ir tāds interesants. Pamēģini vienu lietiņu, tad citu.”
Salmu muzejam -15
Muzeja piecpadsmitajā dzimšanas dienā, kad viesojos Salmu muzejā, apmeklētāji nāk viens pēc otra. Kristīnes apkopotā statistika liecina, ka šo gadu laikā salmu tēlus aplūkojuši ap 70 000 cilvēku. Tomēr sākums nebūt nav bijis tik vienkāršs, bilst Salmu muzeja saimniece Kristīne Zihmane-Rītiņa: ”Braucām uz lielajām izstādēm Rīgā. Lielajās hallēs sevi prezentējām. Citos muzejos mūs labprāt ņēma pretī, jo tas bija kaut kas tāds jauns un interesants. Tas nozīmē, ka salmu lelles nepārtraukti ir jāiepako, jātransportē. Tā pienāca 2010. gada vasara.” Kristīne stāsta, ka tolaik ar vienu kāju dzīvojuši Rīgā, bet ar otru Tukumā. Izveidot pirmo kolekciju Tukumā palīdzējušas studentu korporācijas meitenes, kas pieteikušās ciemos pie Kristīnes. Lai būtu vieta ciemiņiem, nācies atbrīvot dzīvokli – visas salmu lelles atvest uz Tukumu, kur tās arī palikušas.
No salmiem veidots putns.
Vienīgais šāda veida muzejs Latvijā
Pirmā kolekcija tikusi izvietota saimniecības ēkā, bet tad Juris licis lietā savas būvniecības prasmes. Tā tapusi viena telpa aiz otras. Izveidota arī darbnīca, kur top ne vien jauni eksponāti, bet notiek arī radošās darbnīcas, kur leļļu tapšanas procesu izzināt var gan lieli, gan mazi. Eksperimentējot apgūtas prasmes gan veidot lielas salmu skulptūras, kas top uz koka karkasa, gan pavisam nelielas salmu lelles. Kristīne nosmej, lai gan no malas varot šķist, ka leļļu veidošana jau tāda spēlēšanās vien ir, tas ir grūts darbs: ”Tas nav baltais darbs, kad tu vari sēdēt dīvānā, skatīties televizoru un kaut ko pērļot. Tas ir ļoti netīrs darbs, putekļains darbs un sanāk arī rokas saskrāpēt. Arī telpas ir vajadzīgas, to nevar izdarīt savā istabiņā, jo tu sēdi salmu kaudzē un elpo putekļus. Tas varbūt arī ir tas, kas attur citus darinātājus.” Muzeja krājumos ir gan sešus metrus augstas skulptūras, gan tikai dažus centimetrus lieli tēli, un tas esot vienīgais šāda veida muzejs ne tika Latvijā, bet arī Baltijā.
Lelle no salmiem.