Iedzīvotājiem, kuri vēl plāno vai būvē sev mājokli, sākot no šī gada 6.janvāra ir veikti atvieglojumi, lai birokrātiski procesi vairs neaizņemtu tik daudz laika, kā kādreiz. Šodien būves nodošana ekspluatācijā, reģistrācija Kadastrā un ieraksts Zemesgrāmatā vairs nav atsevišķi procesi. To visu var izdarīt vienuviet un digitāli – ar vienu pieteikumu. Šodien Valmierā tika rīkota paneļdiskusija, kurā tika apspriestas jaunās izmaiņas.
Jaunā mājokļa reģistrēšanas sistēmas ieviešana tiek vērtēta pozitīvi, jo tā palīdzēs iedzīvotājiem ietaupīt savu laiku, kā arī nebūs ar iesniegumiem jāvēršās vairākās iestādēs. Viens no paneļdiskusijas dalībniekiem Aigars Šmits arī pastāsta par personīgo pieredzi mājas būvniecības procesā.
“Vienotās būves jaunā reģistrācija ir laiku ekonomējošs faktors. Pats saskāros pirms diviem gadiem, kad uz valsts zemes dienesta kadastrālām uzmērīšanām rinda bija jāgaida 14 mēnešus. Šī rinda ir samazinājusies un tagad prasa dažas dienas, kau likums paredz 25 dienas uzmērīšanai. Šis ērtais rīks ļaus būvi reģistrēt ar vienu maksājumu gan valsts zemes dienesta datos, gan zemesgrāmatā. Tas ir gan laiku, gan finanses ekonomējošs labs rīks.”
Tiesa gan jāpiebilst, ka vismaz šobrīd jaunās izmaiņas attiecās uz gadījumiem, ja cilvēki plāno mājokli būvēt uz savā īpašumā esošas zemes.
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka :“Pagaidām vienots būves reģistrācijas process attiecās uz tādām būvēm, kas ir būvētas uz savas zemes. Šogad turpināsim viņu pilnveidot un paplašināt. 1. aprīlī process būs spēkā visiem, kam vajag reģistrēt pamatus, kā mēs saucam, jeb iereģistrēt jaunbūvi kadastrā un zemesgrāmatā, kas parasti ir nepieciešams apdrošināšanai un bankām. Otrajā pusgadā būs jaunumi, kur paplašināsim īpašumtiesību loku, uz kuru attieksies vienotais reģistrācijas process.”
Aigars Šmits arī atgādina to, ka mājoklis ekspluatācijā ir jānodod laicīgi un arī šo procesu nevajadzētu atlikt uz pēdējo brīdi. “Neatlieciet, lūdzu, nodošanu uz vēlāku laiku. Dariet to, kad ir būve pabeigta, nevis atlieciet. Jo tu vairāk atliec, jo vairāk aizmirstās lietas, dokumenti, kas ir darīts, kas runāts. Nodošanu neatlieciet, lai nebūtu sastrēgums, kā pirms pāris gadiem, kad, pašvaldībām palielinot nekustamā īpašuma nodokli, visi izdomāja nodot ēkas ekspluatācijā. Ekspluatācijā nenodotā ēkā dzīvot nedrīkst.”
Šī gada sākumā Rīgā, Bauskas ielā, kā arī Ķekavas novadā notika negadījumi, kuros tika bojāti dzīvokļi. Pēc šiem notikumiem radās jautājums, vai arī dzīvokļus nebūtu nepieciešams apdrošināt ar OCTA polisēm.
“Apdrošināšana viennozīmīgi ir vajadzīga. Tā nemaksā tik dārgi, lai būtu vismaz “spilvens”. Bet tas, ko es noteikti cilvēkiem lūgtu, aiziejiet pie profesionāļiem, lai izpēta dokumentāciju, vai īpašums ir sakārtots. Lai nebūtu tā, ka negadījumā ir kāds gadījums, dēļ juridiskas nianses, kad nesaņemat atlīdzību par negadījumu. Ir vērts aizdomāties,” pauž Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Šmits.
Jaunā sistēma ļauj iedzīvotājiem ietaupīt mēnešus un pat gadus, ko agrāk prasīja rindu gaidīšana. Izmantojot šos atvieglojumus laicīgi, mājokļa saimnieki ne vien pasargā sevi no liekiem sodiem, bet arī nodrošina, lai īpašums būs juridiski sakārtots.