Katrs trešais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu

Katrs trešais Latvijas vīrietis vecumā no 18 līdz 74 gadiem savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Vienlaikus 42% uzskata, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam, bet ceturtā daļa atzīst, ka nezina, kur meklēt palīdzību. Tā liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kas prezentēta kampaņas “Tavs klusums nav spēks” ietvaros. Aptaujā piedalījās gandrīz divi tūkstoši vīriešu visā Latvijā.

VCA un Neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs, PSKUS neirologs Jānis Mednieks: “Pat tad, kad viņi sev saprot, ka šīs ir mentālās problēmas, bieži vien viņi nevēršas pēc palīdzības. Paldies Dievam, ir labā tendence, ka jaunāko paaudžu vīrieši tomēr apzinās un arī spēj meklēt šo palīdzību. Tas, kas joprojām ir negatīvi, ir tas, ka tikai katrs septītais vīrietis ar mentālās veselības traucējumiem vēršas pēc palīdzības. Šis ir tas, ko mums vajadzētu mainīt.” 

Aptaujas rezultāti rāda, ka 42% uzskata, ka ar mentālās veselības problēmām jātiek galā pašam, bet 25% pat nezina, kur meklēt palīdzību. Psihoterapijas nozares eksperti norāda – būtiska problēma joprojām ir stigmatizācija un aizspriedumi pret psihiatriju.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

“Stigmas ir pret psihiatriju kā tādu. Tāpēc mēs arī vienmēr aicinām sākt ar ģimenes ārstu, kur varbūt ir mazāka stigma. Protams, ka cilvēkam ir ļoti grūti pieņemt to, ka kaut kas nav labi ar mentālo veselību. Viņš labāk grib citas slimības, pacienti meklē, piemēram, ērču encefalīts, viņš labāk slimo ar citām slimībām, nevis šīm. Tad es gribētu aicināt, ka faktiski medicīniski tā ir psihiatrijas bāzes zinātne. Tas ir tieši tāpat kā jebkura cita. Un, ja mūsu kardiologs liek dzert spiedienu zāles visu mūžu un psihiatrs jums liek dzert antidepresantus, tad tam faktiski nav nekāda atšķirība,” saka RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs Māris Taube.

Speciālisti atzīst – daļa vīriešu mentālās veselības grūtības cenšas risināt paši vai apslāpēt ar alkoholu. Aptauja liecina, ka 32% vīriešu alkoholu lieto vismaz reizi nedēļā.

VCA un Neiroloģijas un neiroķirurģijas virziena vadītājs, PSKUS neirologs Jānis Mednieks:  “Alkohols varētu būt arī kā tāds aplams rīks mentālo veselības problēmu risināšanā. To arī mēs esam identificējuši, un to droši vien arī vajadzētu mainīt.” 

Farmaceiti norāda, ka īpaši vīriešu vidū izteikta ir tendence sākotnēji risinājumu meklēt pašiem, nereti pat nenojaušot, ka pašsajūtas pasliktināšanās var būt saistīta ar mentālās veselības traucējumiem.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

“Bieži vien stresa un varbūt arī kādas depresijas pazīmes, tās ne vienmēr ir tāda kā nomāktība, tur bieži vien ir problēmas ar asinsspiedienu, problēmas ar miegu, nogurums, varbūt arī muskuļu sāpes bieži vien arī ir kā tāds signāls, krampji. Jā, un tad mēs ārstējam simptomus, nevis cēloni,” saka Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga.

Tāpat speciālisti atzīmē, ka ar palīdzības meklēšanu vien nepietiek. Tikpat būtiska ir arī ārstēšanās procesa izpratne un līdzestība, jo terapijas efektivitāte lielā mērā atkarīga no tā, kā tā tiek īstenota ikdienā.

Latvijas Farmaceitu biedrība valdes locekle, “Mēness aptieka” farmaceite Ērika Pētersone: “Nepietiek tikai ar to, ka ārsts nozīmē šo te medikamentozo terapiju un tagad liekas – nu tik būs un būs labi. Tur ir ļoti daudz darba jāiegulda gan pašam pacientam, gan arī līdzcilvēkiem, farmaceitam, ārstam, lai mēs sasniegtu šos terapijas mērķus un to labo efektivitāti no antidepresantiem. Jo slikti viņi kļūst tad, kad mēs viņus lietojam nepareizi.” 

Eksperti uzsver, pirmais solis var būt ģimenes ārsts, psihologs vai psihiatrs. Kampaņas mērķis ir mazināt aizspriedumus un iedrošināt vīriešus meklēt palīdzību savlaicīgi.