Vietu pansionātos joprojām trūkst – Ventspilī paplašina aprūpes namu

Kurzemes pusē tāpat kā visur Latvijā, uz pansionātiem veidojas rindas, tāpēc Ventspilī paplašināts sociālās aprūpes nams “Selga”’. Līdz šim vienā ēkā ar pansionātu atradās arī bērnu – bāreņu mītnes vieta. Kopš viņiem rasta ģimenei pietuvināta aprūpe citviet pilsētā, brīvās telpas aizņems seniori. Tomēr vietu pansionātos ne vien pilsētā, bet arī Ventspils novadā joprojām trūkst.

No šodienas Ventspils pilsētas aprūpes namā “Selga” senioriem lietošanai atvērts vēl viens stāvs, kur iepriekš mitinājās bērni – bāreņi. Vietai atbrīvojoties, tagad pansionātā iespējams nodrošināt vēl 23 papildu gultas vietas. Pašlaik Ventspils pansionātā dzīvo 137 seniori, no tiem 45 intensīvās aprūpes nodaļā.

Plānojot mūsdienīgu pansionātu, tajā paredzēja gan vienvietīgas, gan divvietīgas istabiņas.

“Ņēmām vērā, ka ir gan cilvēki, kas vēlas dzīvot vieni paši istabiņās, gan tādi, kas grib dzīvot divvietīgās istabiņās, lai nav vientulības sajūtas. Telpas paplašinājām, izņēmām durvis, lai radītu plašuma sajūtu. Ņemam vērā, ka viņi ir cilvēki ar kustību traucējumiem – ar ratiņkrēslu, ar staiguli. Viņiem visur vajag pārvietoties bez sliekšņiem. Lai viņi var visur aizbraukt, visur tikt,” stāsta aprūpes centra “Selga” direktore Gundega Mekša. 

Sabiedrībai novecojot, aktuāls kļūst jautājumi – kā valsts un pašvaldība var palīdzēt cilvēkiem pansionātos aizvadīt vecumdienas, kādi ir sociālo darbinieku darba apstākļi un kādas iespējas ikdienu padarīt cieņpilnāku, ja ģimenē ir seniori. Šos jautājumus risina ne vienā vien Latvijas ģimenē. Piemēram, pēc insulta lielākai daļai vajag profesionālu aprūpi.

Sociālā rehabilitētāja Eva Lindenblate: “Galvenais jau ir kustības. Seniori tomēr grib tā mierīgi, bet mēs viņiem liekam celties un darīt. Viņiem ir trenažieri gan ārpusē, gan iekšpusē. Mūsu moto ir – par kustībām! Nevar tā iegulties gultiņā.”

Pansionāta “Selga’’ iemītnieki pārsvarā ir Ventspils novada ļaudis. Katrs cilvēks savā dzīvē šeit nonācis dažādu apstākļu sakritības dēļ. 

“Viss ir labi, labi rūpējas. Esmu šeit jau gadu. Pirms tam es biju Landzē – negribu nemaz par to runāt,” savā pieredzē dalās aprūpes centra “Selga” iemītniece Dzintra. 

Savukārt aprūpes centra iemītnieks Edgars uzsver: “Galvenais, ka te viss ir tīrs.”

Liela nozīme pansionātos ir personālam, cilvēkiem, kuri uzmundrina, parunā, vingrina, kustina, strādā ar pilnu atdevi. Sociālos darbiniekus – rehabilitētājus vajadzēs arvien vairāk.

“Es domāju, ka tas ir liels izaicinājums – apmierināt nepieciešamību pēc šīs profesijas. Vispirms jau no augstskolu puses un arī pašiem cilvēkiem, izvēloties šo profesiju. Visi grib ātru un vieglu naudu. Šeit nenāk ātra un viegla nauda. Mēs esam tie, kas strādā gan ar cilvēku fizisko ķermeni, gan ar cilvēku dvēselēm,” pauž Ventspils valstspilsētas Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne.

Sociālajā aprūpes centrā nonāk ne tikai pensionāri – pretendēt uz aprūpes centru var visi, kam ir ne tikai pensijas, bet arī, piemēram, invaliditātes pabalsti. Ja ar pensiju nepietiek, piemaksā bērni vai starpību sedz pašvaldība – to visu izvērtē katras Latvijas pašvaldības sociālais dienests.