Šorīt pirms pirmā balsojuma par grozījumiem Dzīvnieku likumā, kas paredz atteikties no vistu turēšanas sprostos, pie Saeimas notika kārtējais biedrības “Dzīvnieku draugi” organizētais pikets, aicinot deputātus domāt arī par vistu brīvību. Lai gan vairāk nekā 32 000 iedzīvotāji iniciatīvu portālā Mana balss izteikuši vēlmi ļaut vistām dzīvot bez sprostiem, un kopīga valoda atrasta arī ar nozares asociāciju, politiķi jau kopš pagājušā gada rudens vēl nespēj vienoties par brīvību vistām.
Ar bungu rīboņu un plakātiem, kas aicina izlaist vistas no sprostiem un dot tām brīvību, šodien pie Saeimas pulcējās vairāki desmiti piketētāju, bet teju vai blakus Saeimas ieejas durvīm bija uzstādīta milzīga vistas figūra, tādejādi deputātiem atgādinot, ka brīvība ir svarīga arī vistām.
ReTV foto
Kā skaidro biedrības “Dzīvnieku draugi” vadītāja Katrīna Krīgere, likumprojekta, kas paredz atteikties no dējējvistu turēšanas sprostos, virzība ir gausa, tāpēc biedrība nenogurstoši organizē dažādas akcijas, neraugoties uz to, ka situācija Latvijā šajā jomā nemaz nav tik slikta. Pašreiz sprostos jādzīvo nepilniem 50% vistu.
Biedrības “Dzīvnieku draugi” vadītāja Katrīna Krīgere: “Likumā nostiprināt notiekošās pārmaiņas ir svarīgi tāpēc, ka ir vēl trīs nelielas fermas, un viņu saimniecībā ir vairāk nekā 100 000 dzīvnieku, kas salīdzinājumam ir vairāk nekā visas piena govis Latvijā, par kurām neviens, diemžēl, neko nav solījis, kas joprojām ir sprostos, un, ja netiks pieņemts likums, tad nav nekādas garantijas, ka šīs fermas mainīs savu ražošanu.”
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits (ZZS): “Uz kaut kādu agresīvu aizliegumu, kas teica rīt uz pēcpusdienu, tā ir viņu vēlme, mums ir demokrātiska vide un viņi turpinās to darīt. – Kā jums šķiet – Saeima nobalsos? – Es ceru, ka veselais saprāts uzvarēs.”
ReTV foto
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” panākusi vienošanos arī ar Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociāciju.
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals: “Plāns ir pilnīgi skaidrs. Līdz 2035. gadam Latvijas lielie uzņēmumi ir gatavi pilnībā atteikties no sprostos dētām olām. – Bet mazie? – Par mazajiem, es domāju, ka politiķiem ir atbildīgi jācīnās par to, lai neizzustu ražošana reģionos.”
Šodien Saeimas deputātiem 1. lasījumā jāskata grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz atteikšanos no dējējvistu turēšanas sprostos, un biedrības ieskatā balsojums parādīs, kuri deputāti iestājas par cilvēcību un saprātu.