Ziema šogad pārbauda ne vien mūsu gatavību apkures sezonai ar iztīrītiem skursteņiem un sarūpētām kurināmā rezervēm, bet arī mājdzīvnieku izturību pie vairāk nekā mīnus 20 grādiem. Sinoptiķi sola, ka tuvākās dienas atkal gaidāms sals, tādēļ nebūsim vienaldzīgi pret dzīvniekiem bezpajumtniekiem!
Ja cilvēks par sevi pats var parūpēties, tad mājdzīvnieks ir atkarīgs no mūsu labvēlības, un šobrīd, kad termometra stabiņš rāda krietni zem nulles, jo īpaši jāpiedomā par tiem dzīvniekiem, kuri bez mājām palikuši cilvēku bezatbildības dēļ. Kā apstiprina biedrības “Madonas dzīvnieku draugi” valdes locekle, brīvprātīgā Ingūna Kumsāre, šī ziema tiešām ir bažām pilna. “Šīs aukstās ziemas ir ļoti liela problēma, jo kaķis sāk nosalt jau apmēram pie -10 grādiem, ja viņam nav normāla uztura, nav kā uzņemt tauku slāni, viņš tiešām sāk nosalt ļoti, ļoti ātri.”
Viņas teikto papildina veterinārārsts Kaspars Udrass: “Kaķi ir jūtīgāki pret salu nekā lieli suņi ar garu apmatojumu. Kaķiem mēdz apsalt ausu galiņi, arī ķepiņas, astes galiņi. Protams, lai viņš producētu vairāk enerģijas priekš sasildīšanās, viņam vajag arī vairāk barības.”
“Protams, labāka būtu šī te labā, tā saucamā barība, kurā ir vairāk gaļas iekšā, lai viņš labāk uzbarojas, jo lētās barības, kā mēs zinām, satur graudus, un tas pilnīgi neko nedod kaķa organismam,” uzsver Ingūna Kumsāre, aicinot pamanīt šos dzīvniekus, pabarot, atrast iespēju arī padzirdīt un nodrošināt patvērumu aizvējā un sausumā. “Ja dzīvnieks ir sociāls, ja viņš nāk pie rokas, lūdzu zvanam patversmei, biedrībai, iespējams, ka kāds varēs paņemt. Iespējams, ka pats varat dot pagaidu mājas, pieturēt vismaz šajos aukstajos laikos un meklēt, lai šādam dzīvniekam ir mājas. Diemžēl, dzīvnieciņi, kas ir nesociāli, kas nenāk pie rokām, tad mēs viņiem varam palīdzēt galējā variantā, ielaižot kāpņu telpā, varbūt ielaižot pagrabā,” saka Ingūna.
Tie gan lielākoties, tāpat kā atkritumu konteineri, ir rūpīgi aizslēgti. Izvairoties no smakām, kaķi netiek ielaisti arī kāpņu telpās, līdz ar to pilnībā zaudē iespēju patverties no stindzinošā sala. Taču kā vienmēr, dzīvē ir izņēmumi. Piemēram, Sergejs Borisovs, sētnieks, kurš jau septiņus gadus rūpējas par pamestiem dzīvniekiem. “Lūdzu, nāciet. Te man viņiem ūdens. Nākat uz šejieni, nebaidieties,” aicinādams lejā, pagrabā, madonietis Sergejs izrāda vietu, kur jau septiņus gadus rūpējas par kaķiem. Barību viņam palīdz sagādāt mājas iedzīvotāji. “Jūs jūtat šeit kaķu smaku? Nē? Tas tāpēc, ka viņi ir sterilizēti. Atvainojiet, bet, ja ne mēs, cilvēki, tad kurš viņus baros?” retoriski jautā Sergejs.
Un šādi stāsti Madonā ir vairāki. Arī Ingūna, darbodamās dzīvnieku aizsardzības biedrībā, pagaidu mājas devusi vairāk nekā simts kaķiem.
“Visi kaķi, kas pie manis mājās ir palikuši, viņus neadoptēja. Daļa ir hroniski slimi, daļai ir kaut kādi defekti. Pagaidu kaķus tādus es ņemu maksimums divus, jo ir jāskatās, kādas kuram slimības, ir jāizārstē iepriekšējās un tad tikai varam ņemt nākošo kaķīti”, stāsta Ingūna.
Lai arī Madonas pusē aktīvi darbojas dzīvnieku draugi un tiek īstenota akcija “Noķer, sterilizē, palaid”, klaiņojošo dzīvnieku problēma joprojām ir aktuāla. “Mēs darbojamies jau 11 gadus, bet situācija neuzlabojas. Mums nedarbojas likums, kas paredz cilvēkam rūpēties par savu mājdzīvnieku. Viņu nedrīkst paņemt, nedrīkst tāpat vienkārši izmest, nedrīkst pavairot un dalīt pa labi un pa kreisi! Tādā veidā tie dzīvnieki atkal un atkal nonāk pie cilvēkiem, kas nevēlas rūpēties, un atkal viņi tiek izmesti ārā. Mēs visu laiku lāpām sekas, bet likums neķeras klāt pie cēloņa. Un tā arī ir tā problēma,” uzsver Ingūna Kumsāre.
Vēl tikai jāpiebilst, ka sals ir pārbaudījums arī meža dzīvniekiem, par to aizdomāties aicina veterinārārsts Kaspars. “Meža dzīvniekus nevajag lieki tramdīt, jo viņi taupa enerģiju, jo grūti atrast barību. Nebūtu labi suņus laist bez pieskatīšanas. Viņi tur viņus dzenā, man tas cilvēcīgi ir žēl,” noteic Kaspars Udrass, piebilstot, ka esam aicināti parūpēties arī par putniem, tikai jāatceras – ja esi sācis barot, turpini to līdz pavasarim.