Šoreiz izbraucienā mums pievienojās reperis Eduards Gorbunovs, jeb vienkārši Edavārdi. Uz skatuves viņš ir redzams jau vairāk nekā 10 gadus un uzstājas gan solo projektos, gan arī kādas grupas sastāvā.
“Pagājušogad izdevu jaunu albumu “Iekšas”. Šis gads man sākās mierīgi. Nosvinējām ar bērniem un suņiem. Bija pieaugušo Jaunais gads. Tad bija koncerts Cēsīs “Fonoklubā”. Man pagājušogad bija tikai viens solo koncerts, šis gads ir sācies krietni aktīvāk. Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls, uzstāšos Liepājā.
Paralēli aktīvi radoši darbojos. Rakstu jaunas dziesmas, esmu daļa no grupas “Singapūras satīns”. Mums būs koncerti aprīlī, 16.-17. “Palladium”. Jāņem piemērs no Ozola, aktīvi jāstrādā. Es būtībā esmu slinks, pēc savas pamatuzbūves. Tajā pat laikā visu laiku daros, man patīk darīties. Man, laikam, nekā nedarīšana asociējas, ka vienkārši ir stabils dzīves ritms, ka 21:00 ej gulēt, 8:00 celies, izej ārā pasportot. Tu vienkārši dzīvo, uztaisi ēst. Zini, man tas asociējas ar nekā nedarīšanu. Tu vienkārši dzīvo sadzīves lietas. Piemēram, nav jābrauc uz intervijām, jāsēž mašīnā un kaut kur jābrauc, nav jābrauc uzstāties. Visa radošā darbība, viņa ir baigi pilna ar visādām mazām aktivitātēm,” stāsta reperis.
Cik tev ilgu laiku prasa, pēc koncertiem atgūt enerģiju? Piemēram, ir koncerts, tu savu enerģiju atdod faniem, izliec sevi uz skatuves, kā tev ir nākamajā dienā? Arī tāds, ka varētu iet skriet, braukt ar ričuku vai vēl kaut ko?
Jā, ka iet skriet un braukt ar ričuku. Pēc koncertiem arī tā, ka atbrauc no koncerta, īpaši bija super foršs koncerts, bija 2 naktī. Nav tā, ka ir viegli aizmigt. Mēs runājām ar skaņotāju Didzi, viņš teica, ka, piemēram, ka ir 2 varianti. Beidzas koncerts un tu ej tusēt. Pat, ja koncerts beidzās 4 no rīta, kur ir afterparty? Otrs variants, mierīgi aizbrauc mājās, mēģini aizmigt. Tas tāpēc, ka ir adrenalīns, pēc koncerta ķermenis ir sasprindzis. Teorētiski labākais, ko pēc koncerta var izdarīt ir uztaisīt jogu, aiziet uz sporta zāli vai kaut ko. pēc koncerta esi noguris, bet esi aktīvā jaudā un jāiziet kaut kā āra. Nākamajā dienā esi piecas stundas gulējis, bet tāpat pamosties 9:00 no rīta un gribās vēl kaut ko darīt.
Kurā vietā ir visatsaucīgākie skatītāji? Par latviešiem saka, ka viņus ir grūti iekustināt. Tev arī ir novērojumi, ka uzkāpjot uz skatuves, pirmās dziesmas laikā skatītājus jāiekustina?
Man liekas, ka pa gadiem ir jūtams, ka tajās vietās, kur koncerti mazāk notiek, ir citādāk. Mums pirms pāris gadiem bija “Republikas tūre”, tur bija koncerts Madonā. Varēja just, ka uzstājoties, tur cilvēkiem ilgu laiku nav bijis koncerts. Mēs ar “Singapūras satīnu” pagājušogad uzstājāmies Smiltenē. Tur arī varēja just, ka bieži šādi pasākumi nenotiek. Būtībā, ārpus Rīgas tas ir parasti tādās vietās, kur retāk notiek pasākumi. Cilvēki ir atsaucīgi, viņiem ir interesanti, grib tevi satikt, bildes uztaisīt.
Ja mēs runājam par mūziķiem, zinām, ka bija nesaskaņas starp diviem Latvijas reperiem. Kā ir šobrīd, Latvijas mūziķu logs nav tik liels. Kā ir, jūs dzīvojat draudzīgi, bez konfliktiem, vai gadās reizes, kad sanāk pakasīties?
Man liekas, ka tādu nopietnu konfliktu nav. Zini, no sērijas, ko tu te dari. Viena no lietām, kas bija vecajos Ozola un Gustavo laikos, bija izteikti, kā drīkst darīt, kā nedrīkst. Kā ir pareizi, kā nepareizi darīt. Vietējā scēna ir no tā izaugusi, visi dara vis kaut kā. Nav pareizi, nepareizi. Kopumā konflikti, ka dari nepareizi vai šitais ir sūds. Tādu publisku īsti nav. Es gan negribu teikt, ka visi ir baigi labie draugi, ka visiem viss patīk, mēs esam baigie draugi un visi ir malači, tā arī nav. Katrs dara kaut ko savu, katram liekas, ka tas, ko viņš dara, ir labāk nekā citi dara. Katram ir savs skatījums par mūziku. Bet visi saprot, ka katrs kuļās kā māk tajā scēnā. Katrs izmanto savus piegājienus. Viens taisa mūziku, kas ir radīta radio, viens iet pretējo ceļu. Manuprāt, ir daudz maz mierīgi, gan jau ir kasīšanās, bet tās paliek starp cilvēkiem. Neiziet uz āru nekas.
Starp citu, esi pats par sevi uzzinājis no citiem cilvēkiem?
Īsti nē. Tuvākais, kas ir bijis, mani ar kādu ir sajaukuši. Pēc tam es satieku džekus – oo, vecīt, mēs tur toreiz forši patusējām Mārupē. Tādas situācijas. Zini kā, es neesmu. Man liekas, ka var just, ir dzeltenās preses, viss pārējais. Reizēm var just, ka viņiem aptrūkstas slavenības, tad viņi ķeras klāt reperiem.
Runājot par braukšanu, cik tev pašam ikdienā sanāk būt ceļā, braukt uz māju, darbu, koncertiem?
Es strādāju no mājām. Baigi nesanāk. Taču sanāk situācijas. Trakākais ir starppilsētu braukšana. Divos naktī beidzas koncerts, tad kraties. Tādā ziņā ir bailīgi, kad notiek muzikālā banka, viņa notiek Daugavpilī, februārī, kad ir kaut kāds kailsals. Lielākā daļa Latvijas mūzikas industrijas močī 5:00 no rīta močī uz Daugavpili, pa melno ledu.. Bet tā ir izpildītāja dzīve, ka jākratās apkārt. Nobliež koncertus un tad jābliež uz mājām.
Tu pats sēdi pie stūres, vai kaut kur aizmugurē?
Kā kuru reizi. Cēsīs bija koncerts, tas nav tik traki. Bet arī, esmu braucis pēc Summer Sounda, ar satīnu nobliežam koncertus, koncerts beidzās 12os, tad 3 stundas, pa līkumaino šoseju brauc, caur miglu. Tas ir tāds, ja varētu teleportēties. Bet, kad man nebija tiesību, arī ar starppilsētu autobusiem braucu. Man bija koncerts Alūksnē. Nobliežu koncertu, tad braucu ar pirmo autobusu 4:00 uz Rīgu, 6:00 esmu Rīgā.
Kas ir tas, ko tev patīk darīt brīvajā laikā?
Man patīk pasportot, palēkāt ar lecamauklu. Būtībā es mēģinu uzkačāt nekā nedarīšanu, darīt to lietu, dabūt īstu patiesu garlaicību, kā bērnībā. Mūsdienās ir grūti viņu noķert, jo ir telefons, internets. Es mēģinu ar panākumiem, tas izdodas, bet dabūt to, ka nav ko darīt, tad neko darīt. Vienkārši apsēsties – ok, tagad nav ko darīt, ko tālāk darīt. Būtībā, kad sēdi un skaties telefonā, esi aizņemts. Radoši izsakoties, tu neskaties uz savu dzīvi. Bet, kad ņem un vienkārši skaties uz sienu, tu skaties uz savu dzīvi. No tā, ka sēdi, atbrīvojas smadzeņu aktīvā atmiņa, rodas idejas.
Man bieži tā ir bijis, mēs pagājušogad uzfilmējām albumam video, tā ideja radās, ka es sēžu, neskatos telefonā, skatos ārā pa logu. Man vispār ir izdots albums, bet YouTube nekā nav. Ko varētu izdarīt, varbūt vienkārši timeloops, garu video, kur pamazām novīst puķes, kaut ko tādu. Aiziet daudzas lietas, tāda ideja nevarētu rasties, ja es būtu aizņemts TikTok. Tā ideja nebūtu radusies, man smadzenes būtu aizņemtas. Atbildot par hobijiem, tāda nekā nedarīšana būtu tas, ko man gribētos visvairāk darīt brīvajā laikā. Apsēsties un eksistēt.