Atcelti autobusu reisi, jo trūkst šoferu – tā ir realitāte, ar kuru pasažieriem nākas saskarties teju ik dienu. Bet kamēr cilvēkiem jāpaliek pieturās, pārvadātāji un valsts nespēj vienoties, kuram ir jāuzņemas atbildība par kritiski zemo atalgojumu autobusu vadītājiem. Pārvadātāji ceļ trauksmi, ka ilgtermiņa līgumos valsts noteiktā minimālā stundas atalgojuma likme ir nesamērīgi zema un dzen uzņēmumus mīnusos. Tikmēr Autotransporta direkcijā uzskata, ka šoferu algas ir pašu pārvadātāju atbildība un, slēdzot ilgtermiņa līgumus, uzņēmējiem spēles noteikumi bija skaidri.
Pasažieru pārvadātājiem visā Latvijā piesaistīt jaunus autobusu vadītājus ir īsts izaicinājums, galvenokārt jau atalgojuma dēļ, kas nav konkurētspējīgs.
Pasažieru pārvadātāju asociācijā skaidro, ka problēma tam meklējama jau pirms vairākiem gadiem, kad pārvadātāji slēdza ilgtermiņa līgumus, kuros minimālā stundas likme autobusu vadītājiem šobrīd ir noteikta 5 eiro 50 centi, kas sen vairs neatbilst šī brīža realitātei darba tirgū.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks skaidro, ka šāds minimālās likmes definējums nācis no paša pasūtītāja, tāpēc pārvadātāji, gatavojot piedāvājumus, orientējušies ap šiem cipariem. Viņš neslēpj, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem uzvarai konkursā bija zemākā cena.
“Līdz ar to, ja kāds uzņēmums būtu piedāvājis krietni lielāku atalgojumu, nekā uz to brīdi bija šī stundas tarifa likme, viņš nebūtu uzvarējis šinī iepirkumā,” uzsver Ošenieks.
Asociācija jau kopš pērnā gada rosina Satiksmes ministriju šo minimālo stundas likmi autobusa vadītājiem celt vismaz līdz 10 eiro stundā, lai gan pēc asociācijas aplēsēm valstī vidēji tā šobrīd ir lielāka par 12 eiro stundā. Tikmēr pārvadātājiem, lai noturētu darbiniekus, nākas maksāt lielāku algu, nekā līgumā noteiktā valsts minimālā likme, taču valsts šo starpību nekompensē un uzņēmēji cieš zaudējumus. Šādā situācijā nonācis arī uzņēmums “Rēzeknes autobusu parks”.
AS “Rēzeknes autobusu parks” valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule apstiprina, ka uzņēmums jau tagad maksā šoferiem virs 9 eiro par stundu un strādā ar zaudējumiem, jo Autotransporta direkcija (ATD) nepiekrīt pārskatīt cenas.
“Kā izskanēja masu medijos, viņi [ATD] vienkārši grib slēgt šo konkursu, šos līgumus. Bet es gribu pabrīdināt uzreiz, ka tas novedīs pie vēl sliktākām sekām, jo katrs nākamais konkurss maksās daudz vairāk, nekā mēs šobrīd prasām,” brīdina Smule.
Kamēr pārvadātāji uzskata, ka pie vainas ir līguma nosacījumi, inflācija un ģeopolitiskā situācija, un lūdz valsti rast iespēju zaudējumus kompensēt, tikmēr Autotransporta direkcijā uzsver, ka valsts nenosaka, cik lielu algu uzņēmējiem ir jāmaksā saviem darbiniekiem.
Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis norāda, ka algas nosaka un maksā paši pārvadātāji.
“Katram pārvadātājam pašam ir jāplāno sava atalgojuma politika un jāparedz konkurētspējīga darba samaksa gan līguma noslēgšanas brīdī, gan arī uz visiem turpmākajiem gadiem,” skaidro Zaķis.
Pēc viņa teiktā, ja pārvadātājs ir kļūdījies savos aprēķinos un nespēj pildīt līgumus, tas būtu godīgi jāpasaka.
“Tādā situācijā visdrīzāk būtu jārīko jauns iepirkumu konkurss, un Autotransporta direkcija, visticamāk, spēs atrast citu pārvadātāju, kas sniegs šo pakalpojumu,” tā Zaķis.
Tikmēr pārvadātāji uzsver, ka, slēdzot līgumus ar valsti, ir uzņēmušies arī citas ilgtermiņa finansiālās saistības, piemēram, ir ņemti kredīti jaunu autobusu iegādei. Tāpēc sabiedriskā transporta nozare Satiksmes ministrijai lūdz rast papildu līdzekļus nākamā gada budžetā kritiski zemā autobusu šoferu atalgojuma palielināšanai.