Iztērētie 8,4 miljoni eiro nav devuši samērīgu ieguvumu, un drīzāk varot teikt, ka pasākums īstenots ar mērķi apgūt finansējumu, nevis sasniegt labāko rezultātu. Tik skarbi Valsts kontrole pēc lietderības revīzijas veikšanas izsakās par no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda investīcijām jeb tā sauktās ”kovida naudas” iegādātajiem elektroautobusiem pašvaldībās. Šajā projektā četrapadsmit pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās deviņpadsmit elektroautobusus ar būtiskiem ierobežojumiem to izmantošanā, kamdēļ gandrīz pusi no gada autobusi atrodas dīkstāvē. Turklāt emisiju samazinājums, salīdzinot ar iztērētajiem līdzekļiem, esot pārāk mazs.
Kopš pagājušā gada Jelgavas novada Platones pagastā skolēnus pārvadā elektroautobuss, kas iegādāts no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda investīcijām jeb tā sauktās ”kovida naudas.” Salons ir silts un patīkams, un arī ar lielām tehniskām problēmām neesot nācies saskarties, tomēr liela prieka par šo autobusu neesot. Platones pagasta pārvaldes vadītāja Viktorija Zāģere: ”Šobrīd ar šo autobusu drīkst pārvadāt tikai skolēnus. Mums kā autobusa turētājiem tas nozīmē, ka ir ļoti liela dīkstāve. Tie ir visi skolēnu brīvlaiki, tai skaitā arī vasaras brīvlaiki, un vasarā, kad ir vislētākā elektroenerģija, autobusam sanāk stāvēt.”
Kā lietderības revīzijā izpētījusi Valsts kontrole, autobusi gadā nobraucot par 43% mazāk nekā bijis plānots, bet ierobežotā autobusu izmantošana nav bijusi Eiropas nosacījums. Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš: ”Tā bija Latvijas izvēle. Piesakot šo pasākumu, tika definēta viena vajadzība – skolēnu autobusi, un pēc tam mēs esam to sašaurinājuši – skolēnu aizvest uz un no skolas. Te paliek daudz jautājumu par Dziesmu svētkiem, sporta nometnēm. Daudz viss kā cita, saistībā ar skolēnu pārvadājumiem, ka ir iespējas vismaz skolēniem šos autobusus lietot daudz plašāk.”
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāram Edvīnam Balševicam gan ir skaidrojums, kāpēc elektroautobusi paredzēti tikai skolēnu nogādāšanai no mājām uz skolu un atpakaļ, bet citos ar izglītības procesu saistītos pasākumos to izmantošana atļauta līdz 20% no nobrauktā apjoma. Tomēr Valsts kontroles ieteikumus ņemšot vērā, un risinājumu meklēšot: ”Kas ir jāuzsver, šeit ir 100% fonda intensitāte. Respektīvi, pašvaldības no savas puses nav nekādus ieguldījumus veikušas. Tas ir 100% nodrošinājums iegādāties elektroautobusus ar papildus nosacījumiem.”
Lai gan paredzēts, ka ar vienu uzlādi var nobraukt 200 kilometrus, aukstajā ziemā lielu dienas daļu tas pieslēgts uzlādes iekārtai, kas nozīmē lielu elektrības patēriņu. Arī plāksnīte ar uzrakstu “bezemisiju transporta līdzeklis” īsti neatbilst patiesībai, jo siltumu ražošanai zaļais autobuss izmanto dīzeļdegvielu. Jelgavas novadā janvarī izlietoti 115 litri dīzeļdegvielas.
Vairākās pašvaldībās autobusiem nav arī bijusi atbilstoša tehniskā kvalitāte. Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš: ”Šis ir tāds izteikts piemērs, kur būtu bijis labi to pasākumu jau no sākuma centralizēt. Vai nu iepirkt ministrijai, vai palīdzēt pašvaldībām pašorganizēties, sagatavot vienotu tehnisko specifikāciju. Neatšķiras tās prasības tik būtiski, lai būtu pamatoti, ka katra pašvaldība pa vienam, diviem autobusiem pērk. Kā rezultātā, ierobežota konkurence, vieni un tie paši uzvar un, salīdzinot cenas, ir sanācis dārgi.”
Šajā projektā kopumā iesaistījās četrapadsmit pašvaldības. Kā skaidro Saldus novada pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks Arvis Blūms, iemesls, kāpēc piedalījušies projektā bijis visai pragmatisks: ”Normatīvie akti paredz, ka daļai pašvaldības autoparka jābūt elektroauto. Šī bija saimnieciski izdevīga iespēja to nopirkt tikai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) daļu, jo pārējo sedza Eiropas struktūrfondi.”
Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole sniegusi piecus ieteikumus, tostarp vienu arī Satiksmes ministrijai – nodrošināt vienotas kvalitātes prasības skolēnu autobusiem, ko tā sola īstenot līdz 2027. gada beigām.