Satiksmes ministrijas pārraudzībā šobrīd ES Atveseļošanas fonda ietvaros tiek īstenota Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas zaļināšanas reforma.
Statistika liecina, ka Rīgā ik dienu iebrauc un izbrauc ap 100 000 automašīnu. Tāpēc, lai atslogotu satiksmes plūsmu un uzlabotu vides kvalitāti, lielāks uzsvars tiks likts sabiedriskā transporta un dzelzceļa ērtākai izmantošanai. Šobrīd Rīgā un Pierīgā jau top astoņi mobilitātes punkti. Vēl, domājot, kā uzlabot vides kvalitāti galvaspilsētā un mazināt emisijas sabiedriskā transporta kustībā, „Rīgas satiksme” saņēmusi 17 jaunus elektroautobusus, kas papildina jau esošo elektroautobusu parku.
Sarkandaugavas dzelzceļa stacija ir viena no Rīgas dzelzceļa pieturām, kur šobrīd norit mobilitātes punkta būvdarbi, tā izveides mērķis ir veidot ātrāku un ērtāku sabiedrisko transportu, lai to tādējādi izvēlētos izmantot arvien vairāk rīdzinieku un pilsētas viesu.
Elektrovilciens.
„Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir Atveseļošanas fonda projekts, kuru finansē Eiropas Savienība, 295 miljonu apmērā, tā mērķis ir zaļināt Rīgu un Pierīgas metropoles areālu”, – par projektu stāsta Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkevičs.
Šādi mobilitātes punkti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, kā stāsta Ģirts Dubkevičs, būs astoņi, seši no tiem Rīgā un divi Pierīgā, Rīgā tie būs Ziemeļblāzma, Bolderāja, Šķirotava, Zemitāni, Dauderi un Sarkandaugava.
„Sarkandaugavas stacija ir zīmīga arī ar to, ka tas ir viens no mūsu lielajiem mikromobilitātes punktiem, gan perona atjaunošanas projekti, kas ir pieejami arī pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām, gan mums ir stāvvietas, kur ir iespēja atbraukt ar savu automašīnu un atstāt šo te automašīnu šeit, un pēc tam izmantot vilcienu, lai tālāk tiktu uz to punktu, kas ir nepieciešams. Vēl viens, kas ir svarīgs uzsvars šajā projektā, tas ir uz šo dzelzceļu, tāpat Rīgā mēs elektrificēsim Bolderājas līniju, būs iespēja cilvēkiem no Pārdaugavas tikt līdz Rīgas centram, tas arī ir ievērojams projekts, tāpat, ja runājam par Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanu, tad tā arī pēc projekta pabeigšanas būs funkcionāla un pieejama iedzīvotājiem kā jau tāds lielais visas Latvijas multimodālais mezgls.”
Veidojot ērtāku sabiedriskā transporta infrastruktūru un arī pārsēšanos, galvenais mērķis ir veicināt cilvēku paradumu maiņu, lai vairāk tiktu izmantots sabiedriskais transports, mazāk privātie auto. Tāpēc arī šādi mobilitātes punkti top arī Pierīgā – Saulkrastos un Carnikavā.
„Projekta ietvaros mēs izbūvējam arī 52 kilometrus veloinfrastruktūru, tā infrastruktūra būs pieejama cilvēkiem no visas Latvijas, tātad izbūvējam gan Carnikavā, gan Ulbrokā, gan Ķekavā, gan Mārupes pusē, gan Rīgā- Imantas virziens, mēs ļoti daudz investējam tieši šajā mikromobilitātē, tas ir pateicoties Eiropai un zaļajam kursam, jo zaļais kurss ir tā virstēma, kura ietvaros mēs meklējam labākos projektus, lai samazinātu emisijas un padarītu mūsu pilsētu draudzīgāku cilvēkiem.”
Līdztekus šo mobilitātes punktu izveidei un domājot par videi draudzīgu sabiedrisko transportu, pārmaiņas ir arī uzņēmuma „Rīgas satiksme” autobusu parkā.
Jauni, videi draudzīgi elektroautobusi – daļa no pilsētas transporta zaļināšanas projekta.
„Mēs esam saņēmuši 17 jaunus elektroautobusus, saņēmām mēs viņus pavasarī, līdz vasaras vidum un jau šobrīd visi autobusi ir nodoti ekspluatācijā un kursē pilsētas ielās, piedalās pasažieru pārvadājumos, jāsaka, ka šie mums ir jau otrās piegādes autobusi, jo 35 mēs saņēmām jau kādu laiku atpakaļ, tie jau ir pabraukuši pilsētā un izturējuši pirmās ziemas, un noteikti ir kliedējuši mītus, ka elektroautobusi ziemā nekursēs, mums šis te laiks ir pagājis ļoti veiksmīgi un autobusi kursēja arī tajās dienās, kad bija mīnus 25 grādi,” – stāsta „Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševica – Feldmane.
Elektroautobusu plus vispirms jau ir tas, ka tie ir videi draudzīgi, autobusos pasažieru ērtībām ir ari telefona uzlādes iekārtas, bet autobusu vadītāju darbā ienāk arī jaunās tehnoloģijas, turpina Baiba Bartaševica – Feldmane.
„Pēdējiem autobusiem sānskata spoguļu vietā ir kameras, kas arī prasa pielāgošanos, kas prasa savu pierašanu, jo tas ir savādāk nekā ierasts braukt, viņš ir klusāks un pirmkārt, viņš ir jauns.”
Šis projekts paredz arī jaunu, ātrās uzlādes punktu izveidi vairākās vietās Rīgā.
„Kas ļoti ātri uzlādēs elektroautobusus un viņi varēs turpināt ceļu, jo šeit parkā viņiem ir uzlādes iekārtas un viņi uzlādējas starp maršrutiem un reisiem, bet šī te projekta ietvaros tiks uzbūvētas septiņas ātrās uzlādes iekārtas. Eiropas atbalsts ir ļoti būtisks, jo tas mums ļauj papildināt parku, izmantojot šos te Eiropas līdzekļus, tas ir ļoti liels atbalsts bez kā ir ļoti grūti atjaunot, vai kaut ko iegādāties, šis un dažādi citi projekti, ko mēs izmantojam, tas ir ļoti liels atspaids.”
Jaunie elektroautobusi savu darbu Rīgas ielās jau ir sākuši, bet topošos mobilitātes punktus, kas veidos sasaisti starp dzelzceļu, sabiedrisko transportu, veloinfrastruktūru, rīdzinieki un pilsētas viesi varēs izmantot no nākamā gada vidus. Samazinoties transportlīdzekļu skaitam, samazināsies satiksmes intensitāte, kā arī gaisa piesārņojums un vides troksnis.