Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu “Rail Baltica”, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa “Rail Baltica”. Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus “Rail Baltica”, Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS “Pasažieru vilciens” (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.
“Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem,” norādīja Švinka.
Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un “tieši tās pašas summas ir”.
Igaunijas Klimata ministrija paziņojusi, ka piecu vilcienu vienību kopējās izmaksas tiek lēstas 60-75 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Papildus vilcieniem tiks iegādātas arī nepieciešamās depo uzturēšanas iekārtas.
Lai gan vilcieni ir paredzēti galvenokārt iekšzemes līniju apkalpošanai Igaunijas teritorijā, to tehniskās iespējas ļaus tiem doties arī uz attālākiem galamērķiem, piemēram, Rīgu. Starp Tallinu un Hēdemēstu, kas ir mazpilsēta netālu no Igaunijas un Latvijas robežas, kopumā būs 12 vietējās pieturas.
Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators “Eesti Liinirongid”, kas strādā ar zīmolu “Elron”, šoruden izsludinās konkursu vilcienu iegādei. Mērķis ir panākt, lai pirmo jauno pasažieru vilcienu Igaunija saņemtu 2029.gada otrajā pusē, lai pirms pakalpojuma uzsākšanas būtu pietiekami daudz laika testēšanai un nepieciešamo sertifikātu iegūšanai. Paredzams, ka visi vilcieni Igaunijā ieradīsies līdz 2030.gada jūnija beigām.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
ReTV jau vēstīja, ka ar dienvidu posmu, kas sākas netālu no Iecavas un vedīs līdz Lietuvas robežai, aptuveni pirms astoņiem mēnešiem sākās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūve. Pašreiz 16 hektāru lielā platībā notiek darbi Iecavas infrastruktūras apkopes punkta izveidei. Tagad atļauja dota arī sākt darbus pie pamattrases izveides.
Ilgi gaidītajai Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvei starts tika dots pagājušā gada decembrī, bet šā gada jūlijā “’zaļā gaisma” tika dota būvdarbiem 45 kilometrus garajā dienvidu posma pamattrasē.
Būvdarbi Latvijā sākās dienvidu posmā, Bauskas novadā, no Misas līdz Lietuvas robežai, kas ir sadalīts vairākos posmos – vienpadsmit būvatļaujās.