Pasažieru pārvadātāji protestā prasa kompensēt izmaksu pieaugumu

Vairāki desmiti reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji šodien pulcējās protesta akcijā pie Ministru kabineta, jo pie esošajiem ilgtermiņa līguma nosacījumiem vairs nespējot nodrošināt pakalpojuma izpildi. Protestētāji pieprasa pārskatīt noslēgtos līgumus un palielināt bāzes budžetu par piecpadsmit miljoniem eiro, kā arī pārskatīt indeksācijas biežumu, kas pašreiz paredzēta pēc četriem gadiem.

Ar plakātiem, kas atgādina, ka nokļūt uz darbu, skolu vai pie ārsta laukos nereti iespējams tikai ar sabiedrisko transportu, bet pasažieru pārvadājumi ir valsts pienākums, ne pārvadātāju labdarība, šodien pie Ministru kabineta protesta akcijā pulcējās pasažieru pārvadātāju pārstāvji, bet ap Ministru kabinetu lokus meta to uzņēmumu autobusi, kuriem noslēgts ilgtermiņa līgums par valsts pasūtījumu, bet kuru izpildīt vairs neesot iespējams.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks skaidro, ka neviens nevar apņemties strādāt ar neprognozējamām izmaksu pozīcijām.

“Neviens neprognozēja Ukrainas karu un tamlīdzīgas lietas, kas izmaksu pozīcijas pieaudzēja būtiski. Šeit jau ir stāsts par valsts nostāju – pieļaut, lai pārvadātāji aiziet līdz maksātnespējai, vai tomēr valstiski risināt šo jautājumu,” uzskata Ivo Ošenieks.

Ilgtermiņa līgumi par dažādām lotēm jeb teritorijām, ko apkalpo attiecīgais pārvadātājs, noslēgti dažādos laikos, bet problēmas visiem vienas. Katra diena nes zaudējumus. Daugavpils autobusu parks šo līgumu pilda jau četrus gadus, pēc kuriem paredzēta arī indeksācija, tomēr tā vairs nespējot situāciju atrisināt.

SIA “Daugavpils autobusu parks” valdes loceklis Gundars Kristapsons: “Tas nav normāli, ja uzņēmums cenšas, strādā pēc labākās sirdsapziņas. Vēsturiski ir veiktas dažādas samazināšanas. Mums nav neviena lieka darbinieks uzņēmumā, bet galus mēs nevaram savilkt kopā, un tad mums ir jānāk šeit. Mums zaudējumi pēdējos divus gadus ir ap 500 000 eiro. Salīdzinoši tā nav maza summa.”

Valmieras pasažieru pārvadātāji valsts pasūtījumu pildīt sākuši tikai pagājušajā gadā un jau oktobrī ministrijai norādījuši, ka situācija kļūst kritiska.

SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols: “Kas attiecas uz mūsu noslēgto līgumu ar valsti, mēs katru dienu no savas kabatas piemaksājam 3000 eiro tikai, lai varētu sniegt šo pakalpojumu. Tas nozīmē, ka mums ir visur citur jānopelna līdzekļi, lai mēs varētu sniegt iedzīvotājiem pakalpojumu, ko ir nopirkusi valsts.”

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents teic, ka situāciju varētu mainīt, palielinot bāzes budžetu par 15 miljoniem eiro, kā arī  līgumā paredzot, ka indeksācija būtu biežāk nekā reizi četros gados.

“Arī Igaunijā bija līdzīga situācija, bet valdība to atrisināja. Šobrīd viņiem indeksācija ir reizi ceturksnī pie cenas 1.40 eiro par kilometru. Mums cenas svārstās no astoņdesmit deviņiem centiem līdz 1.25 eiro par kilometru. Vajadzētu vismaz 1.40 eiro,” viņš norāda.

Pie akcijas dalībniekiem iznākušais satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) piekrīt, ka  vēsturiski noslēgtie līgumi ir slikti, tomēr papildu līdzekļus nesola.

“Sabiedriskajam transportam ir 52 miljoni eiro, arī nākamgad šiem 52 miljoniem ir jābūt. Ir noslēgti līgumi, un valstij ir jāpilda savas saistības. Līgumā noteiktajiem maksājumiem ir jābūt. Zinu, ka šogad indeksācija ir trim pārvadātājiem, un indeksācijas arī būs. Labā ziņa būs tā, ka nebūs jāsamazina finansējums sabiedriskajam transportam. Šoreiz mēs nerunājam par to, ka būs papildu finansējums. Budžeta likums ir pāri, un mums ir gudri jāsaimnieko budžeta ietvaros,” sacīja ministrs.

Paralēli tikšot izstrādāti jauni līgumi, kuru termiņš būšot trīs gadi. Tāpat tuvākajā laikā tikšot ieviesta digitalizācija, lai pārvadājumi balstītos datos, kā neesot bijis līdz šim. Pārvadātāji gan norāda, ka savulaik Ministru kabineta pieņemtie nosacījumi šādu situāciju radījuši un Ministru kabinetam tā jāatrisina, proti, jāpārskata ilgtermiņa līguma cenas, kas, iespējams, atrisinātu arī autobusu vadītāju trūkumu.

Ivo Ošenieks: “Šobrīd tas ir valsts jautājums, kāpēc mums trūkst autobusu vadītāju. Uzņēmumi, kas piedāvājumā bija iekļāvuši lielākus atalgojumus, konkursu neizturēja, jo valsts ir noteikusi no 5 līdz 6 eiro par stundu. Iedomājieties, 2032. gadā par 6 eiro stundā kāds strādās?”

Ja izmaksu pieaugums dažādās pozīcijās netiks kompensēts, pārvādātāji sola cīņu turpināt, iespējams, pat līdz protestiem, kas uz laiku apturētu autobusu satiksmi.