Drošības jostu nelietošana vai nepareiza lietošana ir viens no biežākajiem ceļu satiksmes drošības pārkāpumiem. Valsts policijas statistika liecina, ka ik gadu reģistrēti aptuveni 10 000 šādu gadījumu, bet divdesmit cilvēku pagājušajā gadā šī iemesla dēļ gājuši bojā. Lai mudinātu braucējus nepapildināt skarbo statistiku, šodien Ceļus satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāk kampaņu “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies.”
Pirmais darbs, iekāpjot automašīnā, taksometrā vai autobusā, ir piesprādzēties. Tas nemaksā ne centa un aizņem vien dažas sekundes, bet var pasargāt mūsu dzīvības. Mūsdienās gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam pārvietošanās kādā transportlīdzeklī ir ikdiena, tomēr daudzi par drošības jostu lietošanu aizmirst, īpaši bieži šādi gadījumi esot reģionos.
“Vērtējot aizvadītos trīs gadus, statistika paliek nemainīga. Gadā ir fiksēti aptuveni 10 000 pārkāpumu, kad transporta līdzekļa vadītāji nav piesprādzējušies ar drošības jostām. Šis ir viens no top fiksētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Biežākie argumenti, protams, ir, ka ir jāmēro ļoti īss ceļa gabals. Es jau tepat, tālu nebraukšu. Bieži vien novērtotas situācijas, kad transporta līdzekļu vadītāji izmanto drošības jostu aizvietotājus vai drošības jostas tiek aizsprādzētas aizmugurē,” stāsta Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes Satiksmes drošības vadības biroja priekšniece Sabīne Irbeniece-Česle.
Sekas šādai bezatbildībai bieži vien ir traģiskas, skaidro CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis: “Ja nav drošības jostu, drošības spilvenu un visu pārējo sistēmu, efektivitāte krītas vairāk kā par 60%. Mēs ļoti uzskatāmi to redzam arī pēdējā negadījumā, svētdien. Tanī automobīlī, kur četri cilvēki bija piesprādzējušies, viņi tika cauri ar tādiem viegliem nospiedumiem no drošības jostas, bet neviens no viņiem nav cietis. Toties tas cilvēks, kur šobrīd ir tā versija, ka drošības josta tika lietota nepareizi – aizsprādzēta aiz muguras – viņš ir miris.”
Turklāt svarīgi ir ne tikai pieprādzēties, bet darīt to pareizi, norāda eksperts: “Viena no būtiskākām lietām, īpaši tad, kad bērns ir sasniedzis auguma garumu metrs piecdesmit un sāk sēdēt bez paliktnīša, tas ir brīdis, kad īpaši jāpievērš uzmanība, lai josta aiziet pareizi. Pretējā gadījumā, negadījuma brīdī, kā tautā saka – raus nost galvu, vārda tiešā nozīmē. Mums vajag, lai cilvēka ķermenis tiktu bremzēts, lai galvai būtu iespējamā brīvā kustība. Ja aizies pār kaklu, tad vienkārši lauzīs sprandu.”
Lai veicinātu drošu dalību ceļu satiksmē, šodien plkst.11 ar raksturīgo signālu, kas aicina piesprādzēties, CSDD atklāja kampaņu “Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!”
“Katra kampaņa ir sava veida piliens, lai cilvēki aizdomātos par šim lietām. Ja daudzus citus pārkāpumus un iemeslus negadījumiem ir ļoti grūti novērst, tad šo cilvēku bojāeju novērst ir pavisam viegli. Tas nemaksā nevienu centu, tas maksā tikai cilvēka izpratni par to, ka, nelietojot šo drošības jostu, es varu aiziet bojā,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.
Mūsu uzrunātā autovadītāja Ieva stāsta, ka viņai un viņas pasažieriem drošības jostas esot vienmēr: “Man šķiet, tā ir tāda ierasta un obligāta prasība, kas ir gandrīz tāpat kā elpot. Grūti pateikt, ja cilvēks ignorē, vai viņam kampaņa palīdzēs, bet kampaņa noteikti ir vajadzīga, jo varbūt kāds aizdomāsies.”
Pagājušajā gadā uz Latvijas ceļiem notikušajos 47 smagajos ceļu satiksmes negadījumos 20 cilvēki gāja bojā un vēl vairāki cilvēki guva smagas traumas, jo vadītāji un pasažieri nebija piesprādzējušies ar drošības jostām.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |