Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem 2026. gadā varētu būt nepieciešami papildu 9,2 miljoni eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.
Ņemot vērā, ka pasažieriem 2026. gadā tiek saglabāts reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta maršrutu tīkls 2025. gada apmērā, SM šogad ceturtajā ceturksnī būs jāsagatavo rīkojuma projekts par minētā finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus SM būs jāņem vērā faktiskie izpildes dati un aktualizētā prognoze, kā arī jāizvērtē, vai daļu no nepieciešamā finansējuma nav iespējams segt no citām SM budžeta programmām.
Tāpat SM sadarbībā ar Autotransporta direkciju (ATD) Sabiedriskā transporta padomē būs jāiesniedz priekšlikumi valsts budžeta izdevumus mazinošiem pasākumiem reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, tostarp autoostu pakalpojumu efektivizācijai.
ATD aplēses liecina, ka, šogad saglabājot maršruta tīklu 2025. gada apmērā un ievērojot spēkā esošos sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumus, valsts budžeta finansējumu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem nepieciešams palielināt vismaz par 9,19 miljoniem eiro.
Tas nepieciešams, lai turpmāk maršrutu tīklā īstenotu atsevišķus risinājumus, ar kuriem tiktu pārskatīti pārvadājumu organizēšanas principi un nodrošināti pārvadājumi, sevišķi mazapdzīvotās vietās.
Vienlaikus no 2026. gada plānots īstenot sabiedriskā transporta digitalizācijas procesu, iegādājoties sabiedriskā transporta plānošanas rīku, ar kura palīdzību iespējams plānot maršrutus efektīvāk. Maršruta plānotāja izmaksas lēstas aptuveni divu miljonu eiro apmērā.
Tāpat plānots uzstādīt pasažieru skaitītājus autobusos, kas nodrošinās datus par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no autobusa. Šī projekta izmaksas lēstas aptuveni piecu miljonu eiro apmērā, tostarp skaitītāji un to piecu gadu garantija izmaksātu aptuveni 3,8 miljonus eiro, datu atspoguļošana monitoringā – 841 900 eiro, bet ar ieviešanu saistītās izmaksas veidotu 340 600 eiro.
Paredzēts izstrādāt arī autobusu komerciālo maršrutu stratēģiju, lai definētu komerciālo maršrutu iekļaušanos kopējā reģionālās nozīmes maršrutu tīkla nodrošināšanā, lai efektivizētu sabiedriskajam transportam piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu.
Vienlaikus ar pašvaldībām šogad plānots apspriest jaunu iniciatīvu par pasažieru apmaiņas vietām un pašvaldību iespējām finansēt papildu infrastruktūras uzturēšanu, lai uzlabotu reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un nepieļautu esošo autoostu telpu un infrastruktūras degradāciju.
Ministrijā papildina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksu problemātika saistīta arī ar maršrutu apkalpošanas vietām jeb autoostu izmantošanu. Vidēji par autoostu izmantošanu un par to sniegtajiem pakalpojumiem gada kopējie izdevumi veido 6,7 miljonus eiro.
SM atzīmē, ka, analizējot atsevišķu autoostu atrašanās vietas un citu infrastruktūras objektu pieejamību to tuvumā, mazinās pasažieru pieprasījums pēc uzgaidāmajām telpām, biļešu tirdzniecības un citiem autoostu nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tādējādi ministrijas ieskatā ir izvērtējama autoostu nepieciešamība teritorijās un vietās, kur pasažieru apgrozība ir ļoti zema.
Tāpat ir izvērtējama lietderība no valsts budžeta segt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksas par autoostu pakalpojumiem, ievērojot to, ka autoostu izvietojumu un skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība, līdz ar to autoostu atrašanās vietas nav ar paplašinātu ekonomisku izvērtējumu un iedzīvotājiem un pārvadātājiem nepieciešamu infrastruktūru, uzsver ministrijā.
Sabiedriskā transporta padome pērn 19. decembrī nolēma atlikt jautājumu par maršruta tīkla ieviešanu 2026. gadam.
Lēmums tika atlikts, jo joprojām turpinājās ATD konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī būs nepieciešams konsultēties ar pārvadātājiem.
ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš iepriekš sacīja, ka ATD pārvērtē un “iepauzē” plānotās maršruta tīkla izmaiņas 2026. gadam, kas paredzēja līdz 6% maršruta tīkla optimizāciju un aptuveni 10% pārvadājumu attīstīšanu uz komerciāliem principiem.
Viņš norādīja, ka ATD pēc būtības patlaban aptur maršruta tīkla izmaiņas, jo joprojām notiek diskusijas par šo jautājumu. “Maršruta tīkla izmaiņas plānots veikt lēnākā procesā, vēlreiz tās pārvērtējot,” piebilda Lapiņš.