Sākoties pavasarim, aizvien vairāk aktivitāšu notiek svaigā gaisā un biežāk redzami arī skriešanas entuziasti. Atsākoties sezonai, gaidāmi arī skriešanas sporta pasākumi, kas pulcēs dažāda vecuma un sagatavotības dalībniekus. Un arī Rēzeknē šogad atgriezīsies pusmaratona skriešanas tradīcija, kas dažādu apstākļu dēļ bija pārtrūkusi uz trim gadiem. Pie Rēzeknes Olimpiskā centra norisinājās arī kārtējais treniņš Rēzeknes pusmaratonam.
Edgars Kļaviņš, Rēzeknes pusmaratona organizators: “Treis godi beja jimta pauze, varbyut arī organizatoriskū apsvārumu dieļ, i kai jau zynom arī Riezeknis finansialuos situācejis dieļ, par tū, ka zynom, ka taids pasuokums izmoksoj arī dīzgon lelu naudeņu, lai sareikuotu, un vysim byutu pateikami skrīt.” (Tulk. – “Trīs gadi bija ņemta pauze, varbūt arī organziatorisko apsvērumu dēļ. Kā jau zinām, arī Rēzeknes finansiālās situācijas dēļ, jo zināms, ka tāds pasākums izmaksā diezgan lielu naudiņu, lai sarīkotu un visiem būti patīkami skriet.”
Pusmaratona rīkošanai ir vesela virkne darāmo darbu – maršrutu izvēle un saskaņošana, medicīniskā palīdzības organizācija, sponsoru piesaiste, sadarbība ar Valsts policiju un vietējiem iedzīvotājiem.
Šis Rēzeknē kopumā būs 11. pusmaratons. To tradīcija pilsētā aizsākās 2012. gadā. Kā atzīst pasakuma organizatori, atsaucība parasti esot liela, un uz šejieni dodas arī ārzemju viesi.
“2012. godā myusim beja 470 daleibnīku, beja periodi, kod puļciejom 4011 daleibnīku. Šūgod arī taipat ir vīsi nu Lītuvys, cik mes redziejom sarokstūs, arī nu Francejis, igauņi parasti brauc.” (Tulk. – “2012. gadā mums bija 470 dalībnieku, bija periodi, kad pulcējām 4011 dalībnieku. Šogad arī tāpat ir viesi no Lietuvas, cik mēs redzējām sarakstos, arī no Francijas, igauņi parasti brauc.”), papildina Rēzeknes pusmaratona organizators Edgars Kļaviņš.
Starp skriešanas entuziastiem ir visdažādāko profesiju pārstāvji, kas ar šo sporta veidu lielākajā daļā gadījumu nodarbojas jau vairākus gadus. Tieši publiskajiem skriešanas pasākumiem esot milzīga nozīme veselīga dzīvesveida popularizēšanā un sabiedrības saliedēšanā.
Roberts Ančupāns, bīstamo koku zāģētājs: “Skolas laikā biju vieglatlēts un nopietni tagad atgriezos 2020. gadā. Pamazām, pamazām uzlabojās rezultāti un atkal ielikos sporta apritē.”
Diāna Ķirsone, kartogrāfe: “Nu es skrīnu jau vairuok kai 15 godus, doru tū ikdīnā, prakstiski divas reizes treis reizes nedelī. Tys tai kai apvīnoj cylvākus, tī, kas sportoj un skrīn, tī tod var apsavīnuot vīnā lelā, kūpeigā pasuokumā.” (Tulk. – Es skrienu jau vairāk nekā 15 gadus, daru to ikdienā, praktiski divas reizes, trīs reizes nedēļā. Tas tā kā apvieno cilvēkus, tos, kas sporto un skrien, tie tad var apvienoties vienā lielā kopīgā pasākumā.”)
Lai sagatavotos skriet arī īsākās distances, būtu ieteicams uzsākt treniņus vismaz mēnesi pirms paredzētā skrējiena, savukārt 21 kilometru pusmaratona distancei treniņi būtu jāuzsāk vismaz 2 mēnešus iepriekš. Ja treniņā izdodas noskriet 15-18 kilometrus, tad izdošoties pievarēt arī 21. Skriešanas profesionāļi arī apgāž mītu par to, ka skriešana neesot veselīga ceļgaliem un locītavām.
“Būjoj ceļgolus na jau skrīšona, būjoj napareizi izvalāti apavi, tys varātu byut par golvanū īmaslu.” (Tulk. – “Bojā ceļgalus nevis skriešana, bojā nepareizi izvēlēti apavi, tas varētu būt par galveno iemeslu.”, pauž Rēzeknes pusmaratona organizators Edgars Kļaviņš.
Bet bīstamo koku zāģētāja Roberta Ančupāna prāt, vajag pareizi skriet un pareizi trenēties. “Vienmēr pirms treniņa jāiesildās un pēc treniņa vienmēr ir jāatsildās un tad viss būs labi.”
Pusmaratons Rēzeknē notiks 12. aprīlī, tādēļ interesentiem vēl ir laiks pagūt izmantot iespēju un ieraudzīt Rēzekni no citiem skatpunktiem.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |