Pavisam nesen Valmiera kļuva par vienu no tikai astoņām vietām pasaulē, kur klātienē norisinājās labdarības skrējiens “Wings for Life World Run”. Vairāk nekā divi simti dalībnieku devās skrējienā ar vienu kopīgu mērķi – vākt ziedojumus muguras smadzeņu traumu pētniecībai, lai palīdzētu atkal staigāt tiem, kuri to šobrīd nespēj. Šis ir unikāls skrējiens bez finiša līnijas – visi startē vienlaikus, līdz katru no dalībniekiem trasē noķer īpaša ķērājautomašīna.
Šeit, Jāņa Daliņa stadionā, jau pulcējas pirmie dalībnieki, lai piedalītos pirmajā šāda mēroga labdarības skrējienā Latvijā. Starp startētājiem ir ne tikai pašmāju sportisti, bet arī cilvēki, kuri mērojuši tālu ceļu no citām valstīm, lai būtu daļa no šī notikuma.
Gaone Magogve, labdarības skrējiena dalībniece no Botsvānas, norāda, ka iepriekš šajā skrējienā piedalījusies citās valstīs: “Izlēmu piedalīties, jo man ļoti patīk skrējiena mērķis. Kad vien varu, man ir svarīgi dot kaut ko pretī citiem un ziedot. Esmu aizrautīga skrējēja, un man patīk ceļot, tāpēc šis pasākums ir lieliska kombinācija trim manām kaislībām: labdarībai, skriešanai un ceļošanai.”
Labdarības skrējiena dalībnieki no Vācijas un Spānijas Mattias un Oskars dalās, ka skrien šo skrējienu katru gadu kopš 2014. gada: “Pagājušajā gadā mēs skrējām Zadarā, Horvātijā, bet ar Latviju sanāca interesanti – sākumā plānojām startēt Polijā, taču tur visas vietas jau bija izpirktas. Tad pēkšņi ieraudzījām, ka kartē parādījusies Valmiera, un es nodomāju: kāpēc gan nē? Tā bija lieliska iespēja beidzot apmeklēt Latviju, kur mēs nekad iepriekš nebijām bijuši.”
Pēc kopīgas nelielas iesildīšanās savu skrējienu Valmierā uzsāk aptuveni 200 dalībnieku. Šis skrējiens katru gadu norisinās vienā dienā dažādās pasaules valstīs. Pērn visā pasaulē tajā piedalījās vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.
Labdarības skrējiena dalībniece no Limbažiem Agnese Granta kopā ar mammu izlēma piedalīties tieši tāpēc, ka tas ir labdarības skrējiens: “Man šķiet, šis skrējiens tiešām pierāda, ka sports ir ikdienai un ka startēt var jebkurš.”
Viens no labdarības skrējiena organizatoriem Jānis Olmanis uzsver, ka pats labdarības skrējiena formāts ir unikāls: “Tas ir skrējiens, kurā nav finiša. Pirmkārt, es tās nesaucu par sacensībām – tas ir skrējiens. To dara ar cēlu mērķi, nevis medaļu vārdā. Visā pasaulē vienlaicīgi pēc UTC laika ir starts. Mums ir paveicies, ka mums tas ir 14:00, bet citi skrien, piemēram, naktī. Tie, kas skrien pēc aplikācijas, tas ir vairums, pusstundu pēc starta izbrauc virtuāla ķērājmašīna, kas sāk ķert. Tātad finiša līnijas nav, jo tevi “noķer”. Un ar katriem 5 kilometriem mašīna sāk skriet arvien ātrāk. Tev austiņās vai aplikācijā paziņo, ka esi “noķerts”, un viss, bet, protams, tu vari turpināt trasi.”
Visi skrējienā saziedotie līdzekļi tiek novirzīti muguras smadzeņu traumu pētniecībai, lai palīdzētu cilvēkiem pēc traumām atkal staigāt.