Sākoties aktīvai velosezonai, policija un mediķi atgādina par drošību

Iestājoties siltākam laikam, pilsētas ielās masveidā atgriezušies velosipēdisti, kas veloservisos jau radījuši garas rindas. Sezonas sākums licis aktivizēties arī garnadžiem, savukārt mediķi un policija aicina neaizmirst par piesardzību, lai izvairītos no negadījumiem un smagām traumām.

Līdz ar pirmo pavasara sauli veloservisos veidojas garas rindas. Meistari norāda – daudzi par riteņa tehnisko stāvokli atceras pēdējā brīdī. 

Velosipēdu meistars Dagnis Drullis: “Ritenīti vajadzētu sagatavot laicīgi, nevis tad, kad parādās saulīte. Lai sāktu sezonu un brauktu, ir jāpaskatās, vai visas riepas ir, bremzes ir, vajag ķēdītes saeļļot. Pārsvarā ir cilvēki, kas tos tur uz balkoniem vai mitros pagrabos un brīnās, ka neripojot un krakšķot.” 

Šī gada pirmie mēneši Dienvidkurzemē aizvadīti bez smagiem incidentiem. Lai gan pašreizējā situācija ir cerīga, policijas pieredze rāda, ka uz ceļa kļūdās abas puses. 

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš: “2026. gadā mums nav formēts neviens satiksmes negadījums, kurā būtu iesaistīts velosipēdists. Pagājušogad pa visu gadu mums kopā ir bijuši 24, kas arī nav pa gadu liels skaits saistībā ar negadījumiem.”

Siltā laika iestāšanās ir signāls ne tikai braucējiem, bet arī garnadžiem. Pēdējo gadu tendences gan ir pozitīvas, tomēr pilsētvidē velosipēdi joprojām ir viegls mērķis.

Ingus Ukstiņš par velozādzību statistiku: “2024. gadā mums bija reģistrētas 95 velosipēdu zādzības, savukārt 2025. gadā bija 60 zādzības – tas ir samazinājums par 30. Un šogad, skatoties statistiku par četriem mēnešiem, ir 15 reģistrētas, bet velosezona tagad tikai sākās, un statistika, protams, pieaugs.”

Bieži vien saimnieki paļaujas uz nepietiekamiem aizsardzības līdzekļiem. Meistari brīdina, ka daudzas populāras atslēgas ir domātas tikai simboliskai fiksācijai un nespēj aizturēt profesionālu zagli.

Velosipēdu meistars Dagnis Drullis: “Ir trīs veidu drošības: uz trosi – tās ir pašas vienkāršākās. Tās ir domātas tā, lai vējš neaizpūš. Nākamais ir, kur ir ķēde – te jau vajag instrumentu. Un arī, teiksim, pāris sekunžu jautājums, un ķēde ir nogriezta. Un tad ir salokāms, kas ir ar tādām plāksnēm, un šīs skaitās vienas no drošākajām.”

Daudz nopietnāks jautājums ir savstarpējā cieņa uz ietvēm. Velosipēdisti nereti aizmirst par to, kam šajās zonās pieder galvenā loma, radot bīstamus apstākļus gājējiem. 

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis: “Ja ir pietiekoši intensīva gājēju satiksme, tad attiecīgi velosipēdistam viena no prasībām ir pārvietoties ar gājēju ātrumu tā, lai nerodas apdraudējums. Ir pietiekoši daudz bijuši uzbraukumi, kur tieši  velosipēdists ir uzbraucis gājējam – gan viņi paši ir guvuši traumas, gan gājēji gūst traumas. Tajā skaitā ir fiksēti gadījumi arī ar nāvējošu rezultātu.”

Svarīgs faktors ir arī aprīkojums, kas palīdz vadītājam kļūt pamanāmam. CSDD uzsver, ka papildu gaismas elementi uz paša braucēja var būt daudz efektīvāki nekā tikai standarta prasību ievērošana.

“Ir jābūt oriģinālajam atstarotāju komplektam: sarkans aizmugurē, oranžs sānos, priekšā balts. Ideālā variantā ir, piemēram, uz ķiveres izvietots mirgojošais lukturītis – aizmugurē sarkans mirgojošs lukturītis,” norāda CSDD satiksmes drošības eksperts.

Ja tomēr notiek kritiens, sekas bieži vien ir smagas un paliekošas. Mediķu pieredze rāda, ka tieši elementāra aizsargekipējuma trūkums pārvērš vienkāršu negadījumu nopietnā traumā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas traumatologs un ortopēds Svens Markss: “Visbiežāk pie kritieniem ir ekstremitāšu lūzumi vai tās saucamās galvas traumas – tur tās ir visbiežāk, kad cilvēki nelieto ķiveres.”

Traģiskākie pīķa mēneši uz ceļiem ir jūlijs un augusts. Lai uzlabotu situāciju un mazinātu negadījumu risku, likumsargi šovasar plāno aktīvāk iesaistīties satiksmes regulēšanā. Īpaša vērība tiks veltīta ne tikai klasiskajiem velosipēdiem, bet arī jaunajām prasībām, kas skar elektroskrejriteņus un citus mikromobilitātes rīkus.