Latvijas lauksaimniekiem nākamajā desmitgadē būs jāmazina atkarība no Eiropas subsīdijām, jāveicina kooperācija un ražošanas efektivitāte. Tādu mērķi izvirzījuši nozares eksperti un paši zemnieki, kuri šodien Valmieras novada Kocēnos tikās diskusijā par Latvijas lauksaimniecības izaugsmes plānu 2036. gadam.
Darbs pie jaunā plāna ir nonācis finiša taisnē, un tā izstrādē iesaistījušies ne tikai politikas veidotāji, bet arī dažādu nozaru biedrības un organizācijas. Galvenā atziņa pēc diskusijām Vidzemē ir skaidra – strādāt kā līdz šim vairs nevarēs, un nākotnes panākumu atslēga ir ciešāka savstarpējā sadarbība.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzsver, ka sadarbības nepieciešamība “lien ārā visur” – gan starpnozaru līmenī, gan saimniecību savstarpējā kooperācijā. Viņaprāt, nozarei ir jāiziet no apburtā loka, kurā valda pārlieku liela atkarība no subsīdijām vai nepietiekamiem līdzekļiem tirgū. Cimermanis norāda, ka neviena ministrijas izstrādāta stratēģija nedarbosies, ja paši zemnieki nesadarbosies un kopīgi nerealizēs šos plānus, kļūstot patstāvīgāki un spēcīgāki.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzrunā diskusijas dalībniekus Valmierā.. ReTV foto
Kā ambiciozs mērķis, uz ko tiekties, ir izvēlēta Somija. Lai gan tur klimatiskie apstākļi ir skarbāki, produktivitāte un ieņēmumi uz vienu nodarbināto ir ievērojami augstāki nekā Latvijā. Pašlaik Latvijā reģistrēti aptuveni 50 tūkstoši saimniecību, no kurām vairāk nekā puse veic lauku ainavas uzturēšanas funkciju, bet nenodarbojas ar biznesu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze skaidro, ka lauksaimniecība vienlaikus ir gan bizness, gan dzīvesveids, un tā būtiski atšķiras no citām uzņēmējdarbības formām. Viņš pauž pārliecību, ka, esot labākos klimatiskos apstākļos, Latvija spēj sasniegt Somijas līmeni gan produktivitātes, gan ieņēmumu ziņā uz vienu saimniecību.
Nozare ar ievērojamu potenciālu ir bioloģiskā lauksaimniecība, kuras platības pērn augušas par 6%, pārsniedzot 300 tūkstošus hektāru. Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gaiķēns akcentē, ka šis virziens mazina atkarību no ārējiem resursiem, piemēram, importētām ķīmikālijām un minerālmēsliem. Viņš norāda uz bioloģisko saimnieku spēju izaudzēt produkciju uz vietas un pārdot to ievērojami dārgāk nekā konvencionālos graudus. Vidzemē veidojas pat īpaši “bioreģioni”, kas brīvi no pesticīdiem, tādējādi vēl vairāk ceļot vietējās produkcijas vērtību.
Savukārt aitu audzētājiem nākotnes prioritāte ir kvalitatīvu šķirnes dzīvnieku audzēšana un produkcijas pieejamības kāpināšana. Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs gan atzīst, ka nozare saskaras ar smagu izaicinājumu – vilku uzbrukumiem. Viņš vērš uzmanību uz to, ka Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kurā netiek maksātas kompensācijas par vilku nodarītajiem postījumiem, tādēļ pašlaik galvenais uzsvars tiek likts uz Zemkopības ministrijas atbalstu prevencijas pasākumiem saimniecībās.
Nākamā desmitgade nesīs arī globālus izaicinājumus – iespējamo Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienības tirgum, klimata pārmaiņu radītos riskus un neskaidrību par turpmāko Eiropas Savienības finansējuma sadali lauksaimniecībai. Nozares pārstāvji Kocēnos atzina, ka tieši laicīga stratēģijas plānošana un spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem noteiks to, cik veselīga un konkurētspējīga būs Latvijas lauksaimniecība nākotnē.