Lauksaimniekiem Latgalē steidzami nepieciešams īpašs valsts atbalsts

Zemkopības ministrija kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju biroju (LLKC) nupat Rēzeknē rīkojusi reģionālo konferenci “Ceļš uz veselu laukSaimniecību”, lai runātu par Latvijas lauksaimniecības nākotni un to, kā padarīt saimniecības noturīgas un ilgtspējīgas. Latgales reģiona saimnieki atzīst, ka problēmu ir daudz, sevišķi enerģētikas un kreditēšanas jomās. 

Latgales reģionālajā konferencē “Ceļš uz veselu laukSaimniecību” nupat tika prezentēts Lauksaimniecības izaugsmes plāns 2026–2036, skaidrojot tā galvenos virzienus un sagaidāmos ieguvumus nozarei. Kā uzsver ministrs, Latvijai ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, darot visu, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju sīvajos tirgus konkurences apstākļos. Kā rezultatīvo piemēru, uz ko tiekties, prezetācijas laikā minēja Somiju. 

Foto: Vidzemes televīzija

Armands Krauze, LR zemkopības ministrs: “Mērķi mums ir jānosprauž. Ja mēs pirmās brīvvalsts laikā pēc ražošans apjomiem līdzinājāmies Dānijai, šodien mēs vairāk esam palūkojušies Somijas virzienā, jo Somijā gan izlaide, gan produktivitāte ir augstāka kā Latvijā, bet tajā pašā laikā Somijas augsnes un klimatiskie apstākļi ir līdzīgi kā Latvijā. Es pat teiktu, ka sliktāki, jo Somija ir vairāk uz ziemeļiem. Līdz ar to mums būtu sasniedzams Somijas līmenis, ņemot vērā mūsu klimatiskos apstākļu, pārējais mums jāizdara pašiem.”

Terēze Riekstiņa, LLKC Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: “Tur tiek skatīti finanšu dati, tur tiek skatīti ražošanas dati, viņi tiek salīdzināti pret vidējo nozarē. Katrs saimnieks tad ierauga, kur viņš atrodas attiecībā pret sevi iepriekšējos gados un attiecībā pret nozari kopumā. Tā galvenā būtība ir, ka mēs gribam saimniekiem palīdzēt ieraudzīt, kur viņi šobrīd atrodas, kāda ir reālā situācija, kā viņiem attīstīties, kā viņiem kļūt konkurētspējīgiem un efektīviem.“

Tāpat zemnieki un lauksaimnieki tiek aicināti apvienoties kooperatīvos. Tādā veidā esot vieglāk sasniegt mērķus un gūt lielāku peļņu. 

Rolands Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Kāpēc apvienojas? Ja tu esi viena saimnieciba, it īpaši neliela, nu tad pie “Rimi” tu aiziet nevari, tevi neklausīs, bet, ja apvienojas 50, 100 saimnieki, lielāki un mazāki, tad pret viniem ir cita attieksme tirgū, viņi dabū lielāku cenu. Un nākošais mērķis ir, protams, savstarpēja tīklošanās un izglītošanās.”

Konferencē sastopam arī vienu no kādreizējiem Latgales veiksmes stāstiem –  “Mežvidu tomātu” – saimnieku, kam šobrīd jācīnās par izdzīvošanu obligātās iepirkumu komponentes ieviešanas seku dēļ.

Edgars Romanovskis, SIA “Latgales dārzeņu loģistika” valdes loceklis: “2018. gadā, kad Mežvidi kopā ar vietējiem mūsu latviešu inžeieriem bija veiksmīgi realizējuši vietējās biomasas un koksnes gazifikācijas staciju, tad mums 2018. gadā noņēma tās obligātā iepirkuma tiesības, kad notika tās vēršanās, var teikt, raganu medības pret vietējiem zaļās enerģijas ražotājiem. Mēs sekas jūtam arī tagad. Teiksim godīgi, tas bija ļoti smags trieciens arī Mežvidiem, vairāku miljonu vērts.”

Saimnieks arī uzsver, ka Latgales reģiona specifika vienmēr ir bijusi lielais attālums no Rīgas un ostas pilsētām. Saimniekot te ir daudz dārgāk, un, sākoties karam, situācija tikai pasliktinājusies.

Edgars Romanovskis, SIA “Latgales dārzeņu loģistika” valdes loceklis: “Otra būtiska lieta, kas īpaši saistās ar Latgali un mūsu austrumu pierobežu, tā ir kreditēšana un finanšu līdzekļu pieejamība. Var teikt, situācija ar nodrošinājuma vērtību ir diezgan katastrofāla. Mēs jau to jautājumu esam no lauksaimnieku organizācijas puses vairākkārt cēluši, ka valstij kopīgi ar komercbankām ir jādomā papildus par nodrošinājumiem.”

Rolands Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Es zinu arī atsevišķu kooperatīvu vai lauiksaimnieku, kas gribētu attīstīt pārstrādi. Viņiem kara krievijā dēļ ir apstājušies sadarbības līgumi ar ārvalstu investoriem, kas viņiem palīdzētu attīstīties. Tātad tāda problēma pastāv, un mēs esam ārējā robeža, un principā mums Briselē vajadzētu par to arī cīnīties, lai mums tā kompensācija par šo ir lielāka.”

Ministrs minēja, ka viena no viņa un citu valstu amatpersonu prasībām Eiropas Komisijā bijusi tieši par īpaša fonda izveidi valstīm, kuras robežojas austrumos ar krieviju un baltkrieviju, un arī ar Ukrainu, atbalstot šo reģionu saimniekus. Līdzīgas konferences drīzumā notiks arī pārējos Latvijas novados.