Augusta beigās Latvijā piedzīvojām postošāko vasaras vētru meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Bez elektrības palika aptuveni 285 tūkstoši mājsaimniecību un uzņēmumu. Šajā krīzes brīdī visvājākais posms izrādījās sakari un iespēja iegūt informāciju par notiekošo. Kādas pēc visa piedzīvotā ir galvenās mācības un kā nākotnē sagatavoties šādām situācijām, to skaidrosim šoreiz rubrikā “Uzzini, pārbaudi, vērtē.”
Vēja brāzmas, kas sasniedza pat 30 metrus sekundē, un spēcīgās lietavas divu dienu laikā skāra valsts centrālos un austrumu novadus. Pamatīgus postījumus vētra radīja Jēkabpils, Ogres, Aizkraukles, Rēzeknes un citās teritorijās, kur bez elektrības palika tūkstošiem mājsaimniecību un uzņēmumu. Šajā dabas stihijas radītajā krīzē vislielākais pārbaudījums visiem izrādījās informācijas un sakaru trūkums.
Cik tad pamatīgi bija vētras radītie postījumi? Svētdienas rītā ap pulksten 7.00 uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” konstatēja, ka vētras dēļ no vairāk nekā 150 apakšstacijām ir bojātas aptuveni 40 apakšstacijas, piecas maģistrālās elektropārvades līnijas un 44 reģionālās elektropārvades līnijas.
“Augstsprieguma tīkla” brigādēm nācās apsekot gaisvadu līnijas vairāk nekā 1500 kilometru garumā. Tas viss notika sadarbībā ar uzņēmumu “Sadales tīkls”, kura vairāk nekā 285 tūkstoši klientu bija palikuši bez elektrības.
Šo postījumu novēršanā nekavējoties tika mobilizētas visas iespējamās montieru brigādes, kopumā teju 700 speciālistu, tostarp palīgā ieradās arī septiņas montieru brigādes no Igaunijas. Svētdien ap plkst. 18.00 elektroapgāde bija atjaunota jau aptuveni 100 tūkstošiem klientu, bet pirmdienas vakarā jau 220 tūkstošiem klientu.
Šajā vētrā īpaši smagi cieta Sēlija, kur vējš kokus bija sagāzis vispamatīgāk un kur bez elektrības palika daudzas viensētas un attālāki ciemi. Šeit atsevišķas vietās cilvēkiem bez elektrības nācās dzīvot pat vairāk nekā nedēļu.
“Pagājušajā gadā “Sadales tīkls” visa gada laikā novērsa 11 tūkstošus bojājumu. Tagad vienā nedēļā vai septiņās dienās esam novērsuši 3400 bojājumu. Tas ir trešā daļa vienas nedēļas laikā. Tās ir tās problēmas ar kokiem. Šoreiz, neskatoties uz to, ka “Sadales tīkls” katru gadu attīra 5000 km trašu, tieši ārpus trasēm augošie koki bija tie, kas tās līnijas mums sabojāja,” stāsta AS “Sadales tīkls” valdes loceklis un tehniskais direktors Raimonds Skrebs.
Vērienīgo elektroapgādes pārrāvumu dēļ pamazām zuda arī mobilie sakari un jau pavisam drīz vētras seku likvidēšanā iesaistītie, kā arī pašvaldības un citi dienesti nokļuva pilnīgā informācijas vakuuma apstākļos. Tas, protams, ietekmēja arī iedzīvotājus.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Krauja (NA): “Tas informācijas vakuums bija trakākais. Patiesībā tas, tā elektrības neesamība – tā jau nav pirmā reize, kad mēs paliekam bez elektrības vienu vai divas dienas. Tas vēl nebūtu nekas traks, bet informācijas vakuums bija trakākais. Mēs arī “Sadales tīklam” regulāri prasījām – dodiet informāciju! Ja nebūs trīs dienas, pasakiet, ka nebūs trīs dienas – mēs zināsim, kā reaģēt, un cilvēki zinās, ar ko rēķināties.”
Līdzīga situācija bija arī citos vētras skartajos novados. Šajā mirklī pierādījās, ka glīti sarakstītie civilās aizsardzības plāni realitātē nemaz nedarbojas un nesniedza pietiekamu skaidrību, kā rīkoties, ja nav elektrības un nav pieejami sakari. Kaut vai tādēļ vien, ka daudzās pašvaldību ēkās ieejas durvis bez elektrības nemaz nevar atvērt, līdz ar to civilās aizsardzības komisijām bija jāmeklē citas vietas, no kurienes organizēt darbu.
“Es šobrīd laikam ļoti godīgi teikšu, ka šajā situācijā centrā bija nevis plāns, bet konkrētā situācija un tas, kas ir jādara. Vienkārši cilvēcīgi visi dienesti saprata, kas šobrīd ir jādara. Mēs pilnīgi skaidri apzināmies, ka mūsu Talsu novada civilās aizsardzības plāns ir jāuzlabo tāpēc, ka būtiskākās sadaļas tur iztrūkst. Tieši tāpēc mēs to šobrīd nelikām lietā,” atzīst Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (Talsu novada attīstībai/LA).
“Mēs ļoti konkrēti saskaramies ar 72 stundu gatavības jautājumu – vai es esmu gatavs 72 stundas būt pats par sevi bez neviena cita, bez pašvaldības dienesta, bez valsts dienesta, bez sakariem? Es domāju, ka, no tā viedokļa raugoties, šī bija pietiekami droša, bet reāla vide, kurā pārbaudīt savu 72 stundu gatavību. Arī pašiem cilvēkiem ir jābūt gataviem.”
Talsu novads pamatīgu mācību, kā rīkoties dabas apstākļu radītā krīzē, piedzīvoja jau pirms aptuveni mēneša, kad lietavas pārrāva Dursupes dambi. Tikmēr Jēkabpilī daudziem vēl labā atmiņā ir 2023. gada janvāra plūdi. Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs uzsver, ka šoreiz pēc vētras, lai mazinātu informācijas trūkumu sabiedrībā, pašvaldība apzināja arī citus informācijas kanālus, piemēram, iespēju cilvēkus apziņot, izmantojot vietējo radiostaciju.
Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP): “Informēt, ko pašvaldība dara, kur tiek izvietoti atbalsta punkti un kur šis atbalsts ir pieejams – tas viss ir jādara. Mums vēlreiz jāstrādā pie algoritmiem un pašiem jāmācās. Protams, svarīgs ir arī nodrošinājums. Šoreiz mums paveicās, ka tas nenotika laikā, kad nepieciešama apkure. Mēs daudz ko varējām aizņemties no apkures sistēmām – ģeneratorus varējām pārvietot un izmantot ūdenssaimniecībā. Nākotnē tas vēl būs jānodrošina. Es domāju, ka šim mērķim tiks tērēti diezgan lieli līdzekļi, lai panāktu, ka esam pietiekami autonomi gan apkures, gan ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošināšanā. Tās ir vitāli nepieciešamas lietas.”
Plašie elektrības atslēgumi vēl vairāk izgaismoja, kas ir tās vietas, kuras šādā brīdī nevar palikt bez kārtīga ģeneratora. Pateicoties tiem, darbu varēja turpināt pašvaldību ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, kā arī slimnīcas. Taču netrūka arī dažādu privāto uzņēmumu, kuri krīzes brīdī steidza meklēt šo enerģijas avotu.
SIA “Energolukss” dibinātājs Miķelis Caunītis: “Mums ir sadarbība ar militārajām struktūrām, vienošanās, kur vajadzības gadījumā mēs sadarbojamies. Tur ir kaut kāda konkrētība. Tas, kas attiecas uz pārējiem – manuprāt, būtu ļoti svarīgi un vēlami, ja, piemēram, pašvaldība zinātu sarakstu, kuri ir viņu svarīgie objekti, kuri patiešām ir kritiski. Tad viņi zinātu operatīvu informāciju par to, kuros objektos patiešām ir problēma, lai informācija atnāk uz kādu centrālu punktu pie viena koordinatora. Komersantam nav iespējams saprātīgi un finansiāli uzturēt savu ģeneratoru katrā benzīntankā vai pie katra staba. Tas ir nereāli, bet droši vien te atkal varētu valsts pateikt, ka šajā 50 kilometru rādiusā ir jābūt vismaz vienam vai diviem benzīntankiem.”
Valsts augstākās amatpersonas jau norādījušas, ka Krīzes vadības centra darbs vētras seku novēršanā nav bijis pietiekami efektīvs. Šoreiz vadību uzņēmās Klimata un enerģētikas ministrija. Krīzes vadības centrā uzsver, ka arī viņu darbu būtiski ietekmēja tieši informācijas trūkums un fakts, ka teju katrs dienests darbojas autonomi.
“Pie dažādām krīzēm ir jābūt kopbildei attiecīgajā jomā. Uz to arī tad virzīsimies, lai vienā komandpunktā atnāk īpašā informācija par visām nozarēm – par elektroapgādi, mobilajiem sakariem, degvielu, ūdensapgādi, slimnīcām, pieejamajām ģeneratoru rezervēm, kuras var nodot tālāk, pārtikas veikaliem, aptiekām, kritiskiem bankomātiem, kā arī evakuācijas un pulcēšanās punktiem, ja pašvaldības vai valsts struktūras tādas atver,” skaidro Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons.
“Pašvaldību kritiskās infrastruktūras objekti, piemēram, ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, visā Latvijā demonstrēja ļoti labu sagatavotību,” atzīst Gints Reinsons.
Bet kas gan notiek, ja krīzes brīdī un pēc tās cilvēki nesaņem pietiekami daudz informācijas? Pēc piedzīvotās vētras sociālajos medijos cilvēki izteica pārmetumus ne tik daudz par to, ka nav elektrības, bet gan ka nav informācijas, kad to atjaunos, un kur saņemt dažādus pakalpojumus, piemēram, uzlādēt tālruni, dabūt ūdeni vai sazināties ar operatīvajiem dienestiem.
Biedrības “LAPAS” direktore, Latvijas Pilsoniskās alianses Civilās aizsardzības darba grupas vadītāja Inese Vaivare: “Protams, ka pagastu centros vai kādās lielākās pilsētās varbūt arī bija, bet tā lielā problēma ir tas, kas notiek ar cilvēkiem viensētās, kuriem nav transportlīdzekļu un kuri nevarēja pārvietoties. Kā šie cilvēki uzzina informāciju? Runājot par punktiem – ir evakuācijas pulcēšanās punkti, bet šobrīd valsts līmenī arī tiek runāts par sasniedzamiem drošības vai noturības punktiem. Es pati biju mācībās Zviedrijā. Viņi saka, ka tam nevajag būt kaut kam grandiozam. Mums vienmēr patīk kaut ko lielu un gadiem gatavot. Patiesībā tas var būt kas ļoti mobils – telts, bagāžnieks vai busiņš, kurā ir pamata lietas.”
Nesaņemot informāciju, sabiedrībā palielinās dezinformācijas risks, kā arī mazinās cilvēku spēja rīkoties adekvāti. Inese Vaivare stāsta, ka pēc piedzīvotās vētras veikta iedzīvotāju aptauja, kurai atsaucās aptuveni 400 dalībnieku dažādos novados. Vairāk nekā 70% aptaujāto atzinuši, ka vētra viņu novadu skārusi pietiekami nopietni, sabiedrībā radot lielu pārdzīvojumu.
“Cilvēki palīdz viens otram – to arī mums aptaujātie cilvēki teica. Viņi redzēja, ka apkārtējie tiešām palīdz un sadarbojas. Bet jautājums par tiem, kas dzīvo attālāk un vieni paši – vai kāds pie viņiem aizbrauc? Protams, sociālie dienesti bija apzinājuši savu klientūru, bet ir jaunas mērķa grupas, kuras varbūt ikdienā neprasīs palīdzību. Tur var iesaistīties brīvprātīgie. Dažkārt pie cilvēka vienkārši vajag aizbraukt un parunāt ar viņu. Varbūt viņam neko nevajag – viņam vienkārši vajag atbalstu un sajūtu, ka viņš ir ieraudzīts. To visu var veikt kopiena,” uzskata Inese Vaivare.
Pašlaik daudzviet vēl turpinās vētras seku likvidēšana. Vēl arī nav skaidrs, cik tas viss mums izmaksās – dienesti lēš, ka tie noteikti būs vairāki miljoni. Bet galvenās mācības pamazām jau ir skaidras. Viena no tām – noturība krīzes brīdī sākas ar katru no mums. Vai esam sagādājuši pietiekami daudz ūdens un pārtikas, vai mums ir kādi alternatīvie enerģijas avoti un radio ar baterijām informācijas saņemšanai.
Savukārt pašvaldības plāno vēl rūpīgāk pārskatīt savā rīcībā esošos resursus, bet uz papīra glīti uzrakstītos civilās aizsardzības plānus biežāk testēt dzīvē un izstrādāt daudz vienkāršākus rīcības algoritmus. Tikmēr valsts apsver iespēju izveidot Krīzes vadības centru, kur krīzes brīdī vienuviet nonāk informācija no visiem dienestiem, tai skaitā arī privātā sektora.
Aizvadītā vētra mums visiem bija pamatīga mācību stunda. Svarīgi, lai šīs mācības neaizmirstas, bet mudina aktīvi rīkoties, lai nākotnē katrs būtu daudz labāk sagatavojies un spētu rīkoties atbilstoši savām iespējām.