Šogad Valmierā durvis vēra Vidzemes rehabilitācijas centrs, kas tapis, piesaistot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, un tagad tas reģiona iedzīvotājiem sniedz iespēju gan uzlabot savu veselības stāvokli, gan arī atgūt veselību pacientiem ar akūtām un hroniskām saslimšanām, kā arī pēc dažādām traumām.
“Nepieciešamība bija ļoti akūta, jo mēs atradāmies telpās, kurās vienā kabinetā bija jāstrādā četriem speciālistiem un mums nebija iespējas nodrošināt grupu vingrošanas, bija ļoti limitēts pacientu skaits, ko mēs varējām uzņemt,” jaunās ēkas nepieciešamību pamato Vidzemes Rehabilitācijas centra vadītāja Kristīne Matuka.
“Baseins ir izbūvēts ar mērķi gan, lai strādātu ar stacionāra pacientiem, kam ir kustību traucējumi pēc insulta vai traumām, gan arī, lai izmantotu to ikdienas vingrošanas nodarbībām ikvienam Valmieras vai tuvējās apkārtnes iedzīvotājam,” uzsver Kristīne Matuka.
Jaunajā rehabilitācijas centrā bez baseina pieejamas vēl daudzas citas ūdens terapijas procedūras – zemūdens masāža, pērļu vanna, Šarko un cirkulārās dušas. Nenoliedzami, būtisks ieguvums ir arī plašā trenažieru zāle.
“Šeit mums ir jauni trenažieri, ar kuriem, piemēram, varam uzlabot muskuļu spēku pacientiem, precīzi pielāgojot un dozējot slodzi. Tāpat rehabilitācijas procesā izmantojam skrejceļu ar iekares sistēmu, kuru pielietojam, lai uzlabotu gaitas kvalitāti pacientiem ar neiroloģiskajām saslimšanām,” par jaunajām iespējām rehabilitācijā, izmantojot trenažierus, stāsta fizioterapeite Laura Cīrule.
Jaunais rehabilitācijas centrs ir iekārtots bijušajā Vidzemes slimnīcas sporta un kultūras nama korpusā, kas ilgstoši stāvēja tukšs un bija jādomā, kā to lietderīgi izmantot.
“Mēs esam visu šo ēku pārbūvējuši,” stāsta Kristīne Matuka. “Slimnīcas mērķis bija pēc iespējas saglabāt visas struktūras, kuras ir saglabājamas, lai pēc iespējas mazāk ir atkritumu, līdz ar to ir atstāti vecie pārsegumi, kuri bija atzīti par derīgiem, bet ir izbūvēts otrais stāvs.”
Veidojot šo centru, īpaši ir domāts arī par bērniem ar veselības traucējumiem.
“Tagad mēs dosimies sensorajā istabā, arī viena no lietām, kas mums iepriekš nebija,” ar sensoro istabu iepazīstina Kristīne Matuka. “Te mēs redzam – ir dažādi vizuālie stimuli, kā arī taustes un skaņas stimuli. Ar šo stimulu palīdzību var aktivizēt vai nomierināt bērnus, kam ir autiskā spektra traucējumi, bērnus, kam ir uzmanības deficīts vai hiperaktivitātes sindroms, bērnus ar dažādām ģenētiskām saslimšanām.”
Bet ergoterapeitiem tagad būtisks palīgs darbā ir jauniegūtās robottehnoloģijas.
“Šī iekārta mums pašreiz ir vienīgajiem Latvijā, iekārta ir robottehnoloģija, kas spēj sekot līdzi tam, kā pacients veic kustību, un pielāgot terapiju atbilstoši pacientu vajadzībām, kā arī veikt mērījumus. Iekārtā ir spēles, kas interaktīvā veidā ļauj pacientam veicināt vai nu muskuļu spēku, vai kustību apjoma veidošanos,” ar jauno iekārtu iepazīstina Kristīne Matuka, tālāk aicinot apskatīt arī rehabilitācijas centrā izveidoto sāls istabu.
“Sāls istaba ir papildu terapijas iespēja, ko var pielietot pacientiem ar hroniskām elpceļu saslimšanām, arī profilaktiski vīrusu sezonā, jo, atrodoties sāls istabā, tiek veicināta elpceļu mitrināšana, un mitrināti elpceļi tiek galā ar visiem vīrusiem,” viņa skaidro.
“Es izmantoju fizioterapeitu, ergoterapeitu. Ļoti jauks pakalpojums ir, izmantojot dūņas, zemūdens masāža, parastā masāža. Cilvēki te ir ļoti jauki, izpalīdzīgi,” jaunā rehabilitācijas centra pakalpojumus vērtē valmieriete Inese Tīrone, bet to, ka ir pakalpojumu daudzveidība, uzsver Valmieras novada iedzīvotāja Modrīte Balode.
“Šeit vienā vietā var visas opcijas nodrošināt, tev nav jāmeklē citur, nav jābraukā, šeit viss ir kompakti,” saka Modrīte Balode.
Vidzemes rehabilitācijas centra vadītāja Kristīne Matuka vērtē, ka tādā apjomā, kā centrs ir izveidots šobrīd, bez Eiropas savienības atbalsta to nebūtu bijis iespējams īstenot.
“Eiropas atbalsts ir bijis gan būvniecībai, gan iekārtu iegādei, līdz ar to slimnīca varēja iegādāties to, ko mēs jau bijām gaidījuši un sapņojuši,” stāsta Kristīne Matuka.
No vairāk nekā 7 miljoniem eiro projekta kopizmaksas lielākā daļa – 82,66 procenti – ir Eiropas savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējums, un tas ir vairāk nekā 5 miljoni 800 tūkstoši eiro.