Lai pievērstu uzmanību profilakses problēmām Latvijā, veicinātu sabiedrības izpratni par savlaicīgas veselības aprūpes nozīmi un mazinātu šķēršļus pārbaudēm, 9. septembris noteikts par Nacionālo profilakses dienu, bet septembris – par profilakses mēnesi. Kas tad īsti ir profilakse, un ar ko jāsāk, lai saglabātu labu veselību pēc iespējas ilgāk?
Jauno gadu daudzi iedzīvotāji sāk ar apņemšanos vairāk pievērsties sportiskām aktivitātēm, veselīgāk ēst un vispār vairāk rūpēties par savu veselību. Tomēr bieži vien sporta zāles abonementi tā arī paliek neizmantoti un arī citām aktivitātēm īsti laika nepietiek. Tas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc veselīgā mūža ilgums Latvijā ir 52,7 gadi, kas ir zemākais visā Eiropas Savienībā.
VCA “Diamed” fizikālās medicīnas un rehabilitācijas virziena vadītāja Elīna Bergmane skaidro, ka, lai iedibinātu ilgstošus labus paradumus, pie tā ir jāstrādā ik dienu un jāuzstāda pareizi mērķi: “Parasti ir nepieciešama regularitāte un mazas apņemšanās. Klasiski cilvēki grib visu uzreiz. Tagad un tūlīt, katru dienu un visu iespējamo, kas, diemžēl, arī noved mūs pie šīm neveiksmēm, kāpēc arī ļoti ātri atmetam abonementus sporta zālē, peldbaseinā un visu pārējo. Ieradumi veidojas tad, ja mēs to darām pa drusciņai, bet ļoti, ļoti regulāri. Tāpēc labāk ir ieplānot to darīt piecas minūtes, bet katru dienu, nevis stundu, un tad tam būs lielāka iespējamība kļūt par tādu paradumu.”
Elīna Bergmane rāda, ka savās nodarbībās izmanto pavisam vienkāršus instrumentus – nelielas hanteles, bumbas, pretestības riņķi un citus, ar ko regulāri darbojoties, tas viss atstāj iespaidu uz cilvēka fizisko sagatavotību: “Fiziska aktivitāte ir jebkurš kustību daudzums, kas nav sēdēšana. Tātad viss ārpus sēdēšanas un gulēšanas ir fiziska aktivitāte, un arī Pasaules veselības organizācija pēdējās vadlīnijās ir atkāpusies no strukturēta fizisko aktivitāšu kopuma. Agrāk viņi teica, ka tām jābūt vismaz desmit minūtēm fiziskās slodzes, lai tā skaitītos kā aktivitāte, tad tagad Pasaules veselības organizācijas teiciens ir – katra kustība skaitās. Līdz ar to, fiziska aktivitāte ir arī, piemēram, kāpšana pa trepēm lifta vietā.”
Tomēr rūpes par veselības saglabāšanu nav tikai fiziskas aktivitātes. Veselības centru veiktā aptauja liecina, ka visbiežāk minētais profilakses pasākums ir vizīte pie ģimenes ārsta, tomēr daudzi to nav veikuši.
Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs: “Ja mēs paskatāmies Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par pagājušo gadu, tad tie nemaz nav tik slikti tādā ziņā, ka vizītes pie ģimenes ārsta ir ļoti pieprasītas. Apmēram, 75% vīriešu un 80% sieviešu vismaz reizi gadā ir bijuši pie ģimenes ārsta. Bet, ja mēs apskatāmies šo aptauju, iemesli ir citi, bet atsaucība un iesaiste profilaktiskajos pakalpojumos ir pietiekami neliela.”
VCA Aura Kardioloģijas virziena vadītāja Anita Kamenščikova atgādina par trīs lietām, kas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus: “Tieši sirds asinsvadu saslimšanā, kas ir viena no visbīstamākajām un cilvēka veselību un dzīvību paņemošajām grupām ir trīs lietas, kas ir absolūti pieejamas – asinspiediena mērīšana, elektrokardiograma un laboratorijas analīzes. Tas pats holesterīns par ko mēs ļoti labi zinām.”
Turklāt tas attiecas ne tikai uz senioriem, bet arī uz jauniešiem, piebilst Anita Kamenščikova: “Diemžēl, kardioloģiskās patoloģijas paliek aizvien jaunākas. Arī bērniem tās jau ir, tas gan vairāk saistīts ar iedzimtām lietām, bet kardioloģiskās problēmas mēs jau sastopam, varu droši teikt, 20+ gados. Trakākais ir tas, ka cilvēka organisms ir kompensētspējīgs un simptomus jūs ilgi nejutīsiet. Asisnpiedienu jūs ilgi nejutīsiet un arī holesterīnu nejutīsiet, kamēr tie asinsvadi galīgi neaizaugs.”
Lai pievērstu uzmanību profilakses problēmām un veicinātu sabiedrības izpratni par laicīgu veselības aprūpes nepieciešamību “Veselības centru apvienība”, “Centrālā laboratorija” un “Mēness aptieka” kopā ar nozares partneriem iedibināja Nacionālo profilakses dienu, kas turpmāk būs 9.septembris. Tās mērķis ir nostiprināt profilaksi kā regulāru un ikvienam pieejamu iespēju rūpēties par savu veselību, savlaicīgi novērtēt veselības riskus, izmantot profilakses iespējas un veidot ikdienas paradumus ilgākam un veselīgam mūžam.