Biedrība “Latvijas Kinoproducentu asociācija” aicina Filmu likumā paplašināt to profesiju loku, kuru pārstāvju dalība filmas projektā tiek ņemta vērā, nosakot, vai filma uzskatāma par Latvijas filmu, liecina biedrības vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Biedrība norāda, ka patlaban Filmu likumā ir noteikts ļoti šaurs to profesiju uzskaitījums, kuru pārstāvju dalība filmas projektā ir viens no kritērijiem, lai filma tiktu uzskatīta par Latvijas filmu. Nozare ilgstoši uzsver, ka šis uzskaitījums neatbilst mūsdienu filmu veidošanas procesam un neaptver vairākas profesijas, kurām ir būtiska loma filmas radīšanā.
Kinoproducenti aicina sarakstu papildināt ar galveno mākslinieku, animācijas filmas mākslinieku, vizuālo specefektu mākslinieku, montāžas režisoru, skaņu režisoru, kostīmu mākslinieku, grima mākslinieku un galvenās lomas atveidotāju.
Asociācija norāda, ka šie grozījumi ir īpaši būtiski animācijas filmu nozarei, kā arī skaņu režisoriem un montāžas režisoriem, kuru profesionālais devums patlaban netiek atzīts likuma izpratnē par Latvijas filmu statusa noteikšanu, lai gan viņu ieguldījums filmas tapšanā ir nozīmīgs un neatņemams.
Papildu kinoproducenti vērš uzmanību, ka šie grozījumi veicinās Latvijas filmu producentu iespējas piedalīties starptautiskos kopprodukcijas projektos, jo tiks noteikts plašāks profesiju loks atbilstoši Eiropas kopprodukcijas praksei.
Biedrība atbalsta nosacījumu, ka par Latvijas filmu netiek uzskatītas filmas, kas tieši vai netieši veicina, attaisno vai slavina Krievijas vai Baltkrievijas īstenoto politiku vai kuras saturs var tikt interpretēts kā minēto valstu režīmu vai to politiskās elites glorifikācija vai kā instruments to maigās varas īstenošanai. Kinoproducenti norāda, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija pieprasa stingru nostāju pret filmu projektiem, kas saistīti ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat biedrība atbalsta valstu uzskaitījuma precizējumu Filmu likumā, jo Latvijas filmu producentiem ir būtiski sadarboties ar tādām valstīm kā Lielbritānija, Norvēģija, Islande, Ukraina, Šveice, Gruzija un Balkānu valstis.
Priekšlikumos ietverto nosacījumu, ka publisko finansējumu Latvijas filmas veidošanai var piešķirt, ja viena no filmas oriģinālajām galaversijām ir latviešu valodā vai Latvijas mazākuma kopražojuma filma tiek subtitrēta latviešu valodā, papildinot Filmu likuma regulējumu ar nosacījumu par Latvijas mazākuma kopražojuma filmas subtitrēšanu latviešu valodā, biedrība uztverot ļoti pozitīvi, jo tas veicināšot Latvijas mazākuma kopražojumu filmu izrādīšanu Latvijas auditorijai.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā, kas paredz noteikt pienākumu audiovizuālo pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma finansiāli ieguldīt Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā.
Likumprojektu mērķis ir veicināt kvalitatīva audiovizuālā satura radīšanu latviešu valodā un nodrošināt tā plašāku pieejamību skatītājiem. Kultūras ministrijā norāda, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis starptautisko straumēšanas platformu patēriņš, taču to piedāvājumā ir salīdzinoši maz Latvijā radīta satura, turklāt tās līdz šim nav ieguldījušas Latvijas filmu un seriālu veidošanā.
Paredzēts, ka prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.
Saskaņā ar ieceri pakalpojumu sniedzējiem ik gadu būs jāiegulda vismaz 3,5% no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Ieguldījumus varēs veikt, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu, iegādājoties to izplatīšanas tiesības vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Prasības nebūs attiecināmas uz pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju.