Ērču sezonas laikā arvien aktuālāka kļūst aizsardzība pret to pārnēsātajām slimībām. Kamēr pret ērču encefalītu vakcīna jau ir pieejama, pret Laimas slimību tās joprojām nav. Taču pēc 15 gadu ilgas pētniecības Latvijas vadošajam pētniekam Kalvim Brangulim izdevies identificēt proteīnu, kas nākotnē varētu pavērt ceļu vakcīnas izstrādei pret Laimas slimību.
Ērču sezona Latvijā parasti ilgst līdz pat oktobra beigām. Tāpēc, joprojām dodoties dabā, īpaši svarīgi ievērot piesardzību. Slimību profilakses un kontroles centrā norāda, ka Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kur ērču encefalīts ir endēmisks. Tas nozīmē, ka slimība mūsu valstī ir pastāvīgi sastopama un ik gadu tiek reģistrēti jauni saslimšanas gadījumi.
Kate Karolīna Tomašūna, Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe, stāsta: “Piemēram, pagājušajā gadā bija 539 gadījumu diagnosticēti ar Laimas slimību un ērču encefelīts pagājušajā gadā bija 186 gadījumi. Jā, skatoties uz iepriekšējiem gadiem, piemēram, 2024. gadā ērču encefelīts bija 166 gadījumi un Laimas slimība – 359. Ja mēs salīdzinām šos gadus, tad gan ērču encefelītam ir pieaugums, gan arī Laimas slimībai ir vērojams šis saslimstības pieaugums.”
Pret ērču encefalītu ir pieejama vakcīna, un tā ir efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no šīs slimības. Savukārt pret Laimas slimību vakcīnas cilvēkiem pašlaik nav. Tās izstrāde ir sarežģīta, jo zinātniekiem vispirms jāatrod piemērots proteīns, ko tajā izmantot. Taču Kalvim Brangulim pēc 15 gadu ilgas pētniecības izdevies identificēt šādu proteīnu. Viņš stāsta, ka ceļš līdz šim atklājumam bijis ilgs, jo pastāv teju tūkstotis dažādu iespējamo proteīnu, lai atrastu piemērotāko.
Kalvis Brangulis, Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta vadošais pētnieks: “Tam proteīnam ir jābūt uz virsmas novietotai tai baktērijai, tad viņam ir jābūt spējīgam izraisīt to imūno atbildi, tad viņam vēl ir jābūt pietiekami līdzīgam starp dažādām borēlijas sugām. Nu, tur ir daudz tās nianses, kam ir jāsakrīt, lai viņu varētu izmantot. Atrast tieši tādu, kuram tas viss izpildītos, ir salīdzinoši grūti.”
Vakcīna gan nebūs pieejama jau tuvākajā laikā. Šobrīd vadošais pētnieks strādā pie nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, bet pēc tam vēl būs jāveic virkne klīnisko pētījumu. Ja visi turpmākie posmi noritēs veiksmīgi, vakcīna varētu būt pieejama aptuveni pēc pieciem līdz desmit gadiem. Šobrīd iedzīvotājiem jādomā pašiem par dažādiem piesardzības pasākumiem.
Ināra, ogrēniete, atzīst: “Vispār jau pašiem jāuzmanās arī. Jāpārbauda sevi, jāvelk gaišas drēbes, to es ievēroju, jo tu labāk visur redzi, kur viņš iet, kur viņš neiet. Lai būtu stingri ap potītēm. Ar šitādām biksēm un paltrakiem mežā nevar iet.”
“- Ir varbūt arī kādas metodes, īpašu apģērbu velkat?
– Vajag sekot līdzi, uz gaišāka apģērba, tur jau var redzēt uzreiz. Tā kā tikai jāpotējas un jāskatās pēc pastaigas dabā,” saka ogrēnietis Edgars.
Ramona, ogrēniete, atzīst: “Nu, īpaši nē. Jāskatās ir. Nav vēl bijusi neviena ērce piesūkusies.”
Uzrunājot iedzīvotājus, sastapām arī ogrēnieti Svetlanu, kura savulaik saslima ar Laimas slimību. Tagad viņa ik pēc pieciem gadiem nodod analīzes un, kā pati atzīst, no došanās mežā cenšas izvairīties.
Svetlana, ogrēniete: “Ir tā, ka tāda bijība ir vienkārši ikdienā. Ja kaut kur jāiet, aaa, nē, es neiešu. Vienmēr atsakos kaut kur. Arī tā pastaiga. Nu, pa Zilajiem kalniem feini staigāt, tad tur tā drošāk. Skuju koki vairāk. Tad liekas, ka tā kā nē, bet, nu, nezinu.”
Lai gan ērces ir sastopamas visā Latvijā, dažos reģionos risks inficēties ar ērču pārnēsātajām slimībām ir augstāks. Īpaši daudz to esot Kurzemē.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |