Gaišs, salds un ar liepziedu tējas garšas niansēm – tā biškopis Andris Lūsis raksturo savu liepu medu. Jau 28 gadus viņš kopj bites un šobrīd rūpējas par aptuveni 70 bišu saimēm, veidojot dažādus medus veidus.
Biškopis stāsta, kā uzsācis biškopību: “Ieraksts par pirmajām bišu saimēm ir pirms 28 gadiem. Pirku savas pirmās sešas saimes rudenī. Radinieks ieteica, ka tas ir nomierinoši, un, ja patīk labi strādāt, tad gala rezultātā var gūt arī finansiālu ieguvumu.”
Andris Lūsis turpina: “Līdz tam liepu medum bija jānonāk ar apziņu, ka tas ir vajadzīgs, jo tas Latvijā ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem medus veidiem, jo palīdz pret saaukstēšanos, iesnām, klepu un elpceļu saslimšanām. Bet lieta tāda, ka viņu vajag mācēt savākt, jo ne visur, kur zied liepas, bites iegūst liepu medu. Pārsvarā tās ir pilsētu liepas, kas dod šo medu. Tieši tāpēc jāaizved uz tām vietām, kur šīs liepas zied.”

Medus.
Andris skaidro stropu pārvietošanas procesu: “Bitēm mēs ļaujam pa dienu lidot un ievākt nektāru – liepās, griķos, pļavās un citur –, bet pašas bites pārvedam naktī. Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka dienā viņas nevar pārvest, jo bites lido. Sagaidām vakaru, kad visas ielidojušas stropos, aiztaisām skreju ciet ar porolonu, iekraujam mašīnā un pārvedam uz citu vietu.”
Medus tapšana sākas pļavā, kur bites dodas pēc nektāra. Biškopis nu jau noslēdzis liepu medus sezonu. Šobrīd viņa saimes devušās uz griķu laukiem, lai sāktos griķu medus ievākšana.
Pie vienas no savām bišu saimēm, kas novietota griķu lauka malā, biškopis demonstrē magazīnu nomaiņas procesu: “Es tagad pacelšu nost stropiņus un uzlikšu tukšās magazīnas, tās, no kurām iepriekš izsviedām medu. Bitēm būs vieta, kur nest nektāru. Kad stropi vienu dienu būs pastāvējuši, jau pēc aromāta varēs just, ka tiek nests griķu nektārs, jo griķu medum ir ļoti specifiska smarža.”
Pēc medus ievākšanas sākas nākamais darba posms – rāmīšu atvākošana. Kad vaska vāciņi no šūnām ir noņemti, rāmīši nonāk medus sviedē, kur medus tiek atdalīts no šūnām.
Biškopis skaidro medus apstrādes procesu: “Kad bites nes nektāru, tas satur vairāk nekā 70% ūdens. Bitēm sanesot medu šūnās, viņas to vēdina. Kad medus ir izvēdināts un mitrums ir mazāks par aptuveni 18%, tikai tad bites šūnas aizvāko. Tad tas skaitās, kā nogatavināts medus, un tikai tad mēs drīkstam to ņemt nost, likt medus sviedē un sākt sviešanas procesu.”

Biškopis Andris Lūsis.
Andris demonstrē rāmīšu atvākošanas procesu: “Vispirms noņemam aizvākojumu katram rāmītim. Tas nav viegli un nav arī ātri, bet šis process ir jāizdara, jo citādi pie medus netiksim – tas vienkārši netecēs ārā.”
Arī es izmēģināju atvākot medus rāmīti un sapratu, ka tas nebūt nav tik vienkārši, kā no malas izskatās. Nepieciešama gan precizitāte, gan spēks.
Andrim Lūsim lielākais gandarījums ir cilvēku atkārtotie pirkumi un labie vārdi. Lai gan pircēji arvien biežāk meklē dažādus medus veidus, medus ražošana joprojām ir cieši saistīta ar dabu. Tikai piemēroti laikapstākļi, pietiekams siltums un mitrums ļauj bitēm veiksmīgi ievākt nektāru un radīt kvalitatīvu medu.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
