Cibla bez aptiekas, bet ar jaunu feldšeri

Medicīnas pakalpojumu pieejamības jautājumos, sevišķi pierobežā, vēl nepieciešams daudz uzlabojumu. No 22 Ludzas novadā esošajiem pagastiem feldšeru punkti ir 16 pagastu centros. Nesen Ciblā darbu uzsākusi jauna feldšere 24 gadus vecā Jeļizaveta Jermacāne, kura jaunajā darba vietā jūtoties ļoti labi. Lai atgādinātu par primārās veselības aprūpi ikdienā, nupat viņai arī notika tikšanās ar iedzīvotājiem Ciblas bibliotēkā. 

“Man patīk ļoti šī vieta, jo man liekas te sirsnīgi cilvēki, ļoti daba skaista. Tēmas izvēlējos, piemēram, par ērcēm, jo tagad ir pavasaris un mums liekas, ka mēs varam aiziet un nedabūt tās ērces. Par pirmo palīdzību, jā, jo mēs parasti nepievēršam uzmanību citiem cilvēkiem,” stāsta Jeļizaveta Jermacāne, Ciblas feldšeru un vecmāšu punkta ambulatorā dienesta ārsta palīdze.

Vietējie iedzīvotāji atzīst, ka ar jauno darbinieci viņiem esot paveicies, jo pie viņas varot vērsties jebkurā diennakts laikā.

“Es dzeivoju Ciblā, i mani teišom apmīrynoj vyss – ka maņ vajag, myusim ir feldšereite, ka man ir vajadzeiba, varu sakuortuot jautuojumus, kur man ir juoīt, nu Ludzā kai Ludzā, ryndā juostuov, ka tev ir nūreikuojums,” tā saka 86 gadus vecā Ciblas iedzīvotāja Malvīne Loce.

(Tulk. – “Es dzīvoju Ciblā, un man tiešām apmierina viss – ja man vajag, mums ir feldšerīte, ja man ir vajadzība, varu sakārtot jautājumus, kur man jāiet, nu, Ludzā kā Ludzā, rindā jāstāv, ja ir norīkojums.”)

“Sokūt par Ciblu, tagad, kod myusim jaunuo feldšereite, nakts laikā beja pašai saskare, problemys, kod zvanieju, krystamuotei paleidzieja, nav prolemu, bet nu Ludzā – specialistu tryukums, ryndys lelys, es, pīmāram, pi endokrinologa tān teiku tikai 30. jūnijā,”  tā savukārt pauž 56 gadus vecā Ciblas iedzīvotāja Maija Manukina. 

(Tulk. – “Runājot par Ciblu, tagad, kad mums ir jaunā feldšerīte, nakts laikā bija pašai saskare, problēmas, kad zvanīju, krustmātei palīdzēja, nav problēmu, bet nu Ludzā – speciālistu trūkums, rindas lielas, es, piemēram, pie endokrinologa tagad tieku tikai 30. jūnijā.”) 

Rindas uz plānotajām ārstu pārbaudēm Ludzā, tāpat kā citviet Latvijā, ir garas – vidēji līdz vizītei jāgaida 3-4 mēneši. Jaunā feldšere savā nodarbībā arī uzsvēra nepieciešamību konsultēties ar speciālistiem, nevis aizņemties zāles no kaimiņiem, bet vietējie atzīst, ka garās rindas arī ir par pamatu tam, ka daudzi pie ārstiem doties atsakās vai mēģina ārstēties paši. 

“Pi myusu kai ira – kuoja suop, patreišu ar taukim, puorīs. Golva suop – patreišu ar cyuku taukim – proīs. Es zynu, taidi ira, par tū, ka tys ir moksys pakalpuojums, jesļi koč kas nūpītns, i ja tu pi specialista navari tikt, tod tys ir jautuojums tože, ka tu vīnu reizi natyki, ūtru reizi natyki, a trešū reizi jau – kai byus, tai dadzeivuošu,” piebilst Ciblas iedzivotāja Maija Manukina. 

(Tulk. – “Pie mums, kā ir – kāja sāp, paberzēšu ar taukiem, pāries. Galva sāp – paberzēšu ar cūku taukiem – pāries. Es zinu, tādi ir, jo tas ir maksas pakalpojums, ja notiek kas nopietns, un ja tu pie speciālista nevari tikt, tad jautājums arī ir – tu vienu reizi netiki, otru reizi netiki un trešo reizi jau – kā būs, tā dzīvošu.”) 

“Pārsvarā sanāk saskarties ar to, ka, ja sāp mugura – dzeršu kādas zāles, ja tirpst kājas, dzeršu kādas zāles, un tur man jau grūti – saukšu ātro palīdzību, bet bija jāiet pie ģimenes ārsta, bija jāiet pie neiropataloga,” saka Jeļizaveta Jermacāne, Ciblas feldšeru un vecmāšu punkta ambulatorā dienesta ārsta palīdze.

Aptiekas Ciblā arī nav – kad iepriekšējā aptiekāre devusies pensijā, viņas darbu neviens turpināt nav vēlējies. Vietējie drūmi atzīst, ka jaunu aptieku ticami, ka tā arī nesagaidīšot, jo cilvēku daudzums aizvien samazinās un paši vietējie lēš, ka Cibla no kartes varētu pazust jau tuvāko 45 gadu laikā, kas kārtējo reizi iezīmē drūmo centralizācijas tendenci valstī, kas turpinās apburtajā lokā – nav cilvēku, nav pakalpojumu un otrādi.