Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja rosina ieviest daļēju slimības lapu

22. jūlijs 2026
LETA

Ārsts baltā halātā ar sarkanu stetoskopu rokās
Freepik; ilustratīvs

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure rosina apsvērt daļējas darbnespējas lapas ieviešanu, kas ļautu cilvēkam atveseļošanās laikā pakāpeniski atsākt strādāt, vēsta Latvijas Radio.

 

Pašreizējais regulējums neparedz daļējas darbnespējas noteikšanu – saņemot slimības pabalstu, cilvēks nedrīkst strādāt un gūt darba ienākumus. Nicmanes-Aišpures ieskatā pašreizējā kārtība nav pilnvērtīga, īpaši ilgstošas slimošanas gadījumos. Pakāpeniski atgūstot darbspējas, cilvēks varētu strādāt nepilnā apjomā, bet pārējā laikā turpināt ārstēšanos un rehabilitāciju. Par paveikto darbu maksātu darba devējs, savukārt par laiku, kurā cilvēks vēl nav darbspējīgs, viņš saņemtu slimības pabalstu.

 

LĢĀA vadītāja novērojusi, ka cilvēki nereti darbā atgriežas pārāk ātri, jo nevar atļauties ilgstoši nestrādāt vai baidās zaudēt darbu. Tādējādi viņi neļauj sev pilnībā atveseļoties, kas ilgtermiņā var kaitēt veselībai. Tas īpaši varētu attiekties uz traumu un onkoloģijas pacientiem.

 

Asociācijas vadītājas vērtējumā daļēja darbnespējas lapas ieviešana ļautu cilvēkam saglabāt saikni ar darbavietu un pakāpeniski atgriezties darba tirgū. Ieguvēja būtu arī valsts, jo tai samazinātos izdevumi slimības pabalstiem.

 

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs Latvijas Radio kā iespējamos sarežģījumus šādai iecerei minēja darba plānošanu, daļēji darbnespējīgā darbinieka aizvietošanu un darba laika uzskaiti. Viņš norādīja, ka līdzīgi risinājumi pastāv Somijā un Zviedrijā, kur darba organizēšana lielā mērā tiek risināta, darba devējam un darbiniekam savstarpēji vienojoties.

 

Priekšlikums par daļēju darbnespēju līdz šim nav bijis Labklājības ministrijas (LM) darbakārtībā, šāda modeļa ieviešana būtu konceptuāli jauns sociālās apdrošināšanas risinājums, kam nepieciešama padziļināta starpnozaru izvērtēšana, vēstīja Latvijas Radio. Būtu jāizstrādā vienoti medicīniskie kritēriji un jāpārskata slimības pabalsta aprēķināšanas kārtība. Tāpat būtu jāvērtē iespējamie riski un administratīvā sloga pieaugums, jautājumu skatot saistībā ar veselības aprūpes, rehabilitācijas, invaliditātes noteikšanas, darba tiesību un sociālās apdrošināšanas regulējumu.

Saistītās birkas