Nepieciešami uzlabojumi darba nespējas lapu izsniegšanā

Veselības ministrija rosinājusi uzrādīt precīzāku diagnozi par veselības stāvokli gadījumos, kad cilvēkam tiek izsniegta darba nespējas lapa. Dati liecina, ka 80% gadījumu tajās klasificētais cēlonis norādīts “cits cēlonis”, līdz ar to nevar secināt, kuru slimību dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas. Šis jautājums ir aktuāls arī uzņēmējiem Vidzemē, kuruprāt, vajag stingrāku uzraudzību darba nespējas lapu izsniegšanai, tādējādi mazināsies nepamatoti izsniegtās. Šis bija viens no jautājumiem, par ko uzņēmēji runāja arī tikšanās laikā ar labklājības ministru. 

Kokapstrādes uzņēmumā “Avoti” Gulbenes novadā pēdējo divu gadu laikā darba nespējas lapu pieaugums ir palielinājies par 25%. Tas nozīmē, ka citiem jāstrādā virsstundas un darba devējam tās ir papildus izmaksas. 

SIA “Avoti” valdes priekšsēdētājs, LTRK Vidzemes reģionālās padomes biedrs Uldis Misiņš stāsta par situāciju ar slimības lapām uzņēmumā: “Mums vidēji katru dienu ir jāuztur 31 darbinieks, lai aizstātu tos, kas ir uz darba nespējas lapām. Jā, starp tiem ir arī jaunās māmiņas, bet, kopumā rēķinot, vidēji, tas ir 31 darbinieks. Mēs nezinām, ka šodien – pirmdien – neatnāks pieci darbā, ka viņi pēkšņi būs palikuši slimi. Tajā pašā laikā uzreiz mums ir jārunā ar citiem darbiniekiem, lai strādā virsstundas. Virsstundas apliekas ar dubulto samaksu. Tas cilvēks, kurš strādā un nav uz darba nespējas lapas, atkal vairāk izdeg, nogurst. Tas viss iet papildus, un arī darba nespējas lapa tāpat apliekas vēl ar atvaļinājumu, kas viss ir papildus izmaksas uzņēmējiem.”

No vairāk nekā 1200 darbinieku šobrīd darba nespējas lapas izsniegtas aptuveni 10%. 

AS “Valmieras Stikla šķiedra” valdes loceklis, LTRK Vidzemes reģionālās padomes biedrs Ģirts Vēveris stāsta, ka ir situācijas, kad darba devējam rodas aizdomas par darbinieka slimības lapas nepieciešamību. “Ja es eju tirgū un redzu, ka darbinieks, kuram atvērta slimības lapa, ļoti labā omā, ļoti aktīvs, tad ir jautājums, šī slimības lapa ir argumentēta vai nav argumentēta. Darba devējs nevar redzēt faktus, viņš var tikai interpretēt redzamo – iespējams, nepareizi no darba devēja puses. Līdz ar to mēs varam runāt par sajūtām, kad vakardien darbinieks ir vesels, pat nemanot slimības pazīmes – iesnas, klepus, un nākamajā dienā darbinieks ir nevarīgs, ka tiek pamatots ar šo slimības lapu, un uz darbu viņš ierasties nevar. Kas ir tie iemesli tam, mums ir grūti teikt.”

Foto: Vidzemes televīzija

Darba nespējas lapu apmaksa bija viens no aktuālajiem jautājumiem, par ko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās padomes biedri runāja arī ar labklājības ministru Reini Uzulnieku viņa reģionālās vizītes laikā Valmierā. 

Labklājības ministrs (ZZS) Reinis Uzulnieks: “Te noteikti arī uzņēmējiem jābūt aktīvākiem, un, ja ir aizdomas par kādu, iespējams, nelikumīgu slimības lapu, jāziņo Veselības inspekcijai, tad Veselības inspekcija reaģē. Ir bijušas anulētas slimības lapas, līdz ar to, protams, tas ir papildus darbs uzņēmējiem – iespējams, nevajadzīgs darbs ar šādiem cīnīties, bet vienīgā iestāde, kas var ar šo cīnīties, ir Veselības inspekcija.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāsta, ka no Baltijas valstīm Latvijas uzņēmēji samaksā visvairāk par darba nespējas lapām: “Tā galvenā atšķirība – Lietuvā, Igaunijā darba devēji maksā mazāk, jo lielāku daļu uzņemas pats darbinieks, vai valsts. Katrā valstī šis modelis nedaudz atšķiras, bet galvenā atšķirība, ka Latvijā darba devējs vai uzņēmējs ir tas, kas samaksā visvairāk par darba nespējas lapām. Tātad, ja darbinieks saslims uz desmit dienām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, tad Latvijā uzņēmējs par to samaksā visvairāk.”

Lai izvairītos no nepamatoti izsniegtām darba nespējas lapām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās padomes biedri rosina samazināt darba devēja apmaksājamo dienu skaitu, pārceļot to uz valsts apmaksāto dienu skaitu. Tādējādi valsts būtu vairāk ieinteresēta kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību. 

Jāpiebilst, ka tikšanās laikā ar labklājības ministru uzņēmēji pārrunāja arī tādus aktuālus jautājumus kā virsstundu darba samaksa, ārvalstu darbaspēka piesaiste, valsts plāns demogrāfijas uzlabošanai un vecāku pabalsti. Uzņēmēji un ministrs vienojās par atkārtotu tikšanos, kurā piedalītos arī citu nozaru ministri un būtu pārstāvēts plašāks uzņēmēju loks, lai problēmjautājumiem rastu kompleksu risinājumu.