Veselības ministrija (VM) domā pakāpeniski līdz 2028.gadam virzīties uz to, lai atceltu normu, kas nosaka, ka pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas jaunajiem mediķiem noteikts laiks jānostrādā valsts veselības aprūpes sistēmā, liecina VM sagatavotais ziņojuma projekts.
Patlaban normatīvais regulējums paredz pienākumu jaunajiem speciālistiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas noteiktu laiku strādāt specialitātē valsts veselības aprūpes sistēmā, izpildot atstrādes normu. Norma paredz, ka personai, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus atbilstoši normālajam darba laikam ir jābūt darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības specialitātē.
Atstrādes normu var izpildīt, arī strādājot ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, esot nodarbinātam augstskolā – pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpinot studijas doktorantūrā.
Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda šos nosacījumus, ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM prasa atmaksāt rezidenta apmācībai izlietotos valsts budžeta līdzekļus.
Ministrija izstrādājusi trīs variantus šīs normas turpmākai piemērošanai jaunajiem veselības aprūpes speciālistiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas, jo valsts prasība tiekot “vērtēta neviennozīmīgi”.
Piemēram, minētā prasība nepatīk Latvijas Jauno ārstu asociācijai (LJĀA), kuras skatījumā atstrādes norma īslaicīgi var piespiest jaunos ārstus strādāt publiskajā veselības sektorā, tomēr esot uzskatāma par “represīvu metodi, kas nav vērsta uz cilvēkresursu attīstību ilgtermiņā”. LJĀA uzskata, ka atstrādes norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām par profesionālajām kvalifikācijām un pilsoņu tiesībām.
Asociācija arī uzskata, ka ar normas piemērošanu tiekot pārkāpti ētiskie apsvērumi – piespiežot jaunākos ārstus strādāt noteiktās vietās, tiekot grauta viņu autonomija, kā arī ierobežota spēja pieņemt lēmumus par profesionālo ceļu un personīgo dzīvi. Tas savukārt varot izraisīt aizvainojumu un neapmierinātību, negatīvi ietekmējot viņu sniegumu un pacienta aprūpi, sūkstās LJĀA.
Ziņojumā VM izstrādājusi alternatīvus risinājumus, lai pakāpeniski atteiktos no atstrādes normas, vienlaikus solot nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos speciālistus.
Viens no ministrijas piedāvātajiem rīcības variantiem ir neveikt izmaiņas, saglabājot atstrādes normas piemērošanu līdzšinējā kārtībā.
Otrais VM piedāvātais variants paredzētu atcelt atstrādi, vienlaikus atsakoties arī no valsts budžeta finansētas rezidentūras. Šis risinājums paredz atcelt valsts finansētu rezidentūru, tā vietā ieviešot kreditēšanu.
Šādā variantā tiktu ieviesta kredīta dzēšanas iespēja, ja speciālists strādātu valsts apmaksāto pakalpojumu sektorā. Kreditēšanu pārraudzītu “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Šis risinājums arī paredzētu ieviest vienotus atstrādes nosacījumus visiem rezidentiem pretēji līdz šim noteiktajam, ka atstrādes prasība attiecas tikai uz valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu mācību maksu.
Trūkumi šāda risinājuma ieviešanai saistīti ar to, ka pastāvētu apdraudējums nepieciešamo speciālistu sagatavošanai mazāk pieprasītajās specialitātēs, spriež VM. Tāpat šāds risinājums radītu neskaidrus nosacījumus par potenciālām darba iespējām ārstniecības iestādē, uzsākot rezidentūru, kā arī varētu radīt grūtības klīniskajās universitātes slimnīcās plānot un nodrošināt nepieciešamo speciālistu piesaisti rezidentūras laikā un ilgtermiņā.
VM kā labāko redz trešo variantu, kurā piedāvā līdz 2028.gadam pakāpeniski īstenot vairākus pasākumus sistēmas maiņai, bet tad lemt, vai no atstrādes prasības atteikties pilnībā. Par prasības atcelšanu vai pārvērtēšanu lemtu, balstoties līdz 2028.gadam veikto pasākumu rezultātos, kā arī ņemot vērā nozares viedokli.
Paredzēts, ka līdz 2028.gadam četros posmos tiks īstenoti vairāki pasākumi. VM sagaida, ka gan atstrādes normas mīkstināšanas pasākumi un nozares pārstāvju iesaiste rezidentūras procesa organizācijā mazinās atstrādes normas nozīmību.
Lai atbalstītu ārstus – jaunos vecākus, plānots vērtēt iespēju atstrādes periodā iekļaut arī bērnu kopšanas atvaļinājuma periodu, turklāt ilgtermiņā saglabājot 2025.gada pieeju, ka vecāku pabalstu, neatrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, var saņemt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tāpat tikšot piedāvātas slodžu variācijas, tās kombinējot privātā un valsts sektora iestādēs, kā arī regulējot slodzes un atstrādes ilgumu. Plānots noteikt, ka trīs gadu atstrādes termiņu var veidot arī nepilnas slodzes darbs piecu gadu periodā. Paredzēts noteikt izņēmuma gadījumus un specialitātes, kad atstrādi īsteno ārtsniecības iestādēs, kurās tiek sniegts valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums.