Jelgavas novadā ar stipendiju piesaista jaunos ģimenes ārstus

Jelgavas novadā ģimenes ārstu pieejamība nav tikai jautājums par atrašanās vietu, bet arī par paaudžu maiņu profesijā. Elejas pagastā ilggadējo ģimenes ārsti, kura šeit strādāja gandrīz 50 gadus, no 5. janvāra ir nomainījusi jauna ārste. Pašvaldība jaunajiem speciālistiem ir izstrādājusi stipendiju programmu, kas kļuvusi par būtisku motivāciju jaunu speciālistu piesaistei – pēdējo piecu gadu laikā darbu novadā ir uzsākuši jau pieci jaunie speciālisti. 

Oļegs ir Elejas pagasta iedzīvotājs, kurš šeit dzīvo kopš bērnības. Gadu gaitā ģimenes ārsta pieejamība viņa dzīvē vairākkārt mainījusies – sākotnēji ārsts bijis tepat pagastā, vēlāk ceļš uz konsultācijām veda uz Lielplatoni. Savukārt pavisam nesen, kopš 5. janvāra, Elejā ģimenes ārsts atkal ir pieejams tuvāk dzīvesvietai.

Jelgavas novada Elejas pagasta iedzīvotājs Oļegs: “Vairs nevajag nekur braukt, piemēram, uz kaimiņu ciematu, vai pilsētu – viss ir blakus.”

Elejā ģimenes ārstes praksi no ilggadējās ģimenes ārstes Birutas Karlovskas ir pārņēmusi ārste Jana Masloša. Viņas lēmumu strādāt reģionā veicinājusi arī Jelgavas novada pašvaldības izstrādātā stipendiju programma, kas radīta, lai piesaistītu jaunus medicīnas profesionāļus.

Ģimenes ārste Jana Masloša: “Es jau rezidentūras laikā strādāju ar citiem ārstiem un šo darbu pazīstu labi. Kad atnācu uz praksi, man pastāstīja galvenās lietas, un es pieņēmu lēmumu, ka es pārņemšu šo praksi. Stipendija ļoti motivē, lai praksi pārņemtu nevis Jelgavā, bet tieši ārpus Jelgavas.”

Pašlaik stipendiju apmērs jaunajiem ģimenes ārstiem-rezidentiem Jelgavas novadā sasniedz līdz aptuveni valstī noteiktās minimālās algas līmenim, tas ir, no 700–800 eiro mēnesī. Pašvaldība cer, ka programma ļaus atrisināt situāciju ar paaudžu maiņu, kā arī palīdzēs gadījumos, ja kādu ģimenes ārsta praksi skars būtiskas izmaiņas.

Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (ZZS): “Papildus tam mēs sniedzam atbalstu ārstniecības personām un ārstu praksēm Jelgavas novadā. Tas ir atbalsts ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai, un tas ir līdz 450 eiro mēnesī vienai ģimenes ārsta praksei.”

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija norāda, ka visā Latvijā ir situācijas, kad ģimenes ārsti ir novecojuši vai pārslogoti. Šogad ir panākta atbalsta koeficienta ieviešana mazākām ģimenes ārstu praksēm attālākos reģionos, kas ļaus nodrošināt lielāku finansiālo stabilitāti un uzlabot primārās veselības aprūpes pieejamību reģionos.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS): “Es ļoti ceru, ka tas nesīs papildu stimulu jaunajiem ģimenes ārstiem doties strādāt uz laukiem. Labi ir arī tas, ka viņi paši, šie jaunie kolēģi, jau sāk mācīt nākamos jaunos kolēģus, jo jaunie sertifikācijas noteikumi to atļauj. Tiklīdz jaunais kolēģis ir ieguvis sertifikātu, viņš jau var mācīt nākamo jauno kolēģi.”

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem šobrīd Latvijā strādā apmēram 1200 ģimenes ārstu, no kuriem ievērojama daļa ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Vienā ģimenes ārsta praksē vidēji ir apmēram 1500 pacientu, kas rada papildu slodzi un izaicinājumus arī ārsta palīgu un citu speciālistu piesaistei.