Komunikācija kļūst par mediķu pienākumu – stājas spēkā izmaiņas

Latvijā jau piecpadsmit gadus spēkā ir Pacientu tiesību likums, bet no šodienas, 1. jūlija, spēkā stājas grozījumi, kas nosaka, ka ārstniecības iestādēm jāievieš pacientu tiesību īstenošanas plāns. Tas paredz, ka visās ārstniecības iestādēs rūpes par pacienta tiesību ievērošanu būs ne tikai formālas, bet arī reālas. Tas nozīmē, ka mediķiem ar pacientiem būs jāsarunājas, jāizskaidro ārstēšanas plāns, turklāt tas jādara cilvēkiem saprotami.

Ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma, tautības un sociālā stāvokļa ir virkne dažādu tiesību, ko nosaka Pacientu tiesību likums, tostarp, arī saņemt kvalitatīvu, cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī iegūt informāciju par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām. Tomēr realitātē  medicīnas darbinieki ar pacientiem nesteidzot komunicēt vai arī dara to pacientam nesaprotami.

To atzīst arī paši mediķi. SIA ”Jelgavas pilsētas slimnīca” Ārstniecības kvalitātes direktore  Aelita Plinta: ”Diemžēl, jā. Es no galvas teiktu, ka vairāk nekā  80% sūdzību ir par komunikāciju. Pat tad, kad sūdzība ir it kā par lietu – man to neizdarīja, man to izdarīja slikti un nepareizi, beigās mēs nonākam pie komunikācijas. Mēs esam padsmit gadus mācījušies latīniskos nosaukumus slimību apzīmēšanā,  simptomus un sindromus, un mums tas jau ir zemapziņā tos izmantot, bet laiki mainās.”

Pacientu tiesību īstenošanas plānā paredzēts panākt, lai izskaidrošana kļūtu par pašsaprotamu ikvienam medicīnas darbiniekam, tādējādi ļaujot pacientam piedalīties lēmumu pieņemšanā un  kopīgi panākt labāko rezultātu. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore  Sanita Janka: ”Pacientu izglītības un arī uztveres līmenis ir ļoti dažāds. Ja pacients pats ir ārstniecības persona, tad ar viņu var runāt, izmantojot vairāk medicīniskos terminus. Ja pacientam medicīniskie termini ir sveši, tad viņam vienkāršā valodā jāpasaka, kas ar viņu būs. Kādas ir iespējamās sekas. Piemēram, var pacientam pateikt – anafilaktiskais šoks. Ja viņš nezin, kas tas ir, viņam šī frāze neko neizsaka.”

Kā atzīst Jelgavas pilsētas slimnīcas Ārstniecības kvalitātes direktore Aelita Plinta, tas neesot viegli, tomēr pacientu tiesību plāna ieviešana esot vērtējama pozitīvi: ”Mums ir plānoti un arī tiek paģērēti par obligātiem kursi, apmācības par komunikāciju ar pacientiem, par komunikācijas valodu, par ētiku, par likumdošanas implementāciju ikdienas dzīvē. Tas būtībā, tā paaudzēs runājot, ir jaunums. Mana vecuma ārstiem neko tādu nemācīja.”

Nepieciešamības gadījumā ārstniecības procesā varēs piedalīties arī kāds tuvinieks, ja pacients ir izteicis tādu vēlmi. Kā telefonsarunā skaidro  SIA ”Aizkraukles klīnika” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš, jaunais plāns esot vērtējams atzinīgi, un tas vēlreiz liekot rūpīgāk pievērsties detaļām, tomēr viņam pacienti visbiežāk sūdzoties nevis par sliktu komunikāciju, bet gan par kvotu trūkumu pie speciālistiem: ”Tas ir varbūt tā samērā absurdi, bet no otras puses mēs vairāk informēsim par viņu iespējām. Viens ir gaidīt un saņemt pakalpojumu Nacionālā veselības dienesta pakalpojumu rindā, bet viņš var saņemt arī pakalpojumu par maksu, kas varbūt ir ātrāk.”

Kā skaidro VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, šis plāns neparedzot rindu samazināšanu, tomēr veselības ministrija strādājot pie pacientu ceļu izveides: ”Tāpat, paralēli ir  darbs ar primāro veselības aprūpi, jo ir diezgan daudz diagnozes ar kurām ļoti labi var tikt galā ģimenes ārsts, un ne vienmēr ir vajadzīgs speciālists.”

Pacientu tiesību īstenošanas plānu visās ārstniecības iestādēs paredzēts pilnībā ieviest līdz 2027. gada nogalei.