“Mēs, Austrumu slimnīcas ārsti, māsas, citi speciālisti un darbinieki, vēlamies skaidri izteikt mūsu nostāju, lai pievērstu sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību pēkšņajām pārmaiņām mūsu slimnīcas vadībā, kas, iespējams, notikušas ārēja spiediena ietekmē, un problēmām, kas ietekmē mūsu slimnīcas ikdienas darbu, kā arī visas valsts veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un Latvijas drošību. Aicinām atbildīgās amatpersonas un lēmumu pieņēmējus iepazīties ar slimnīcas argumentiem, un prasām sniegt skaidras un pamatotas atbildes uz mūsu jautājumiem!”
Tā atklātajā vēstulē Latvijas sabiedrībai, politikas veidotājiem un veselības nozares pārstāvjiem raksta RAKUS ārsti. Vēstuli šobrīd parakstījuši jau vairāk kā 900 darbinieku un mediķu bažas nav mazinājušas arī pēc vakardienas tikšanās ar Veselības ministru.
Publicējam gan jau iepriekš pieminēto RAKUS kolektīva vēstuli, gan arī vairāku ārstu viedokļus par izveidojušos situāciju.
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”
Atklātā vēstule Latvijas sabiedrībai un politikas veidotājiem
Cienījamie Latvijas iedzīvotāji, politikas veidotāji un veselības aprūpes nozares pārstāvji!
Mēs, Austrumu slimnīcas ārsti, māsas, citi speciālisti un darbinieki, vēlamies skaidri izteikt mūsu nostāju, lai pievērstu sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību pēkšņajām pārmaiņām mūsu slimnīcas vadībā, kas, iespējams, notikušas ārēja spiediena ietekmē, un problēmām, kas ietekmē mūsu slimnīcas ikdienas darbu, kā arī visas valsts veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un Latvijas drošību. Aicinām atbildīgās amatpersonas un lēmumu pieņēmējus iepazīties ar slimnīcas argumentiem, un prasām sniegt skaidras un pamatotas atbildes uz mūsu jautājumiem!
Finanšu grūtības un politiskā nespēja risināt jautājumus
Latvijai ir nepieciešama modernizēta infrastruktūra, lai nodrošinātu pienācīgu veselības aprūpi. Stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” rekonstrukcija un jauna Infekciju slimību korpusa izbūve ir divi vienlīdz nozīmīgi, ilgstoši plānoti un Latvijas sabiedrībai būtiski projekti. Gan onkoloģijas, gan infekciju slimību ārstēšana ir stratēģiskas veselības aprūpes prioritātes, un abās jomās ir nepieciešama vide, kas atbilst 21. gadsimta prasībām. Infekciju slimību bloks ir tieši saistīts arī ar onkoloģisko aprūpi – piemēram, tajā tiek ārstēti torakālās ķirurģijas pacienti, tajā skaitā ar plaušu vēzi. Esošais Tuberkulozes un plaušu slimību centrs ir kritiskā tehniskā un epidemioloģiskā stāvoklī – tas nav tikai telpu jautājums, bet tieši ietekmē pacientu drošību. Vienlaikus steidzami nepieciešama arī “Latvijas Onkoloģijas centra” operāciju zāļu izbūve. Šie projekti ir būtiski gan onkoloģiskajiem pacientiem, gan visiem, kuriem nepieciešama infekciju slimību ārstēšana. Šie projekti tika atbalstīti no lēmumu pieņēmēju puses, un atbilstoši iepriekš dotajiem solījumiem, iezīmētajam finansējumam un saskaņotajiem plāniem to īstenošanai Austrumu slimnīcā būtu jāsākas tuvākajos mēnešos.
Tie ir divi vienādas nozīmes projekti, viena organisma divas rokas vai kājas, un likt izvēlēties kādu no tiem būtu tas pats, kas prioritizēt vienu vai otru ekstremitāti vai varbūt plaušas vai aknas, aicinot labprātīgi no kādas atteikties.
Diemžēl Austrumu slimnīca un visas Latvijas medicīnas nozare tagad saskaras ar tieši šādu attieksmi, uzveļot atbildību slimnīcai un liekot veikt cinisku izvēli, kas saistīta ar publiskās pārvaldes nespēju pildīt iepriekš dotos solījumus, spēlēm ap piešķirtā finansējuma nemitīgu pārdali un nesistemātisku pieeju veselības aprūpes nozarei. Pārdalot līdzekļus no universitāšu slimnīcām uz reģionālajām slimnīcām vai no vienas universitāšu slimnīcas otrai un atpakaļ, neveidojot sabalansētu un visaptverošu slimnīcu tīklu kā vienotu veselības aprūpes sistēmu, ir radīts milzīgs administratīvais un praktiskais spiediens.
Mūsu pienākums ir ārstēt pacientus, bet tas, ko redzam, no atbildīgo institūciju puses, ir nevis solījumu izpilde un risinājumu meklēšana, bet gan apšaubāmi mēģinājumi atrast grēkāžus slimnīcas vadībā, informācijas slēpšana un centieni savstarpēji sarīdīt universitāšu slimnīcas. Tā rezultātā acīmredzama spiediena rezultātā no amata ir atkāpies valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, izraisot mūsu pamatotu sašutumu un aizdomas par negodīgu ietekmi no padomes puses.
Veselības ministrija kā slimnīcas kapitāla daļu turētāja nav sniegusi ne slimnīcai, ne
sabiedrībai skaidrojumu par to, kāpēc konkrētas amatpersonas tiek ieceltas slimnīcas padomē un kāpēc par šiem lēmumiem netiek sniegta atklāta informācija. Patlaban padomē ir politiski iecelti locekļi, kas, iespējams, nav piemēroti šai pozīcijai, nestrādā slimnīcas interesēs un ļauj pamatoti apšaubīt to pieņemtos lēmumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2025. gadā Austrumu slimnīca – valsts lielākā medicīnas organizācija – ir piedzīvojusi lielāko finansējuma samazinājumu starp ārstniecības iestādēm Latvijā – par 10,2 miljoniem eiro jeb 6,3%, kas ir ievērojams samazinājums, īpaši apstākļos, kad pacientu skaits turpina augt. 2024. gadā Austrumu slimnīcā stacionāri ārstēto pacientu skaits palielinājās par gandrīz 1800, veikto operāciju skaits – par vairāk nekā 8000, bet ambulatoro konsultāciju un vizīšu skaits – par gandrīz 114 000. Šāgada tendences norāda uz pieauguma turpināšanos: piemēram, 2025. gada pirmajos trīs mēnešos Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā apkalpoti 20 930 pacienti, kas ir par 1325 vairāk nekā pirms gada. Tajā pašā laikā atsevišķām reģionālajām slimnīcām finansējums ir pieaudzis. Neskatoties uz pieaugošo pacientu skaitu un operāciju apjomu, mēs turpinām sniegt kvalitatīvu palīdzību un glābt dzīvības. Taču nauda, kas atņemta Austrumu slimnīcai, nav uzlabojusi ārstēšanas kvalitāti reģionos, samazinājusi rindas pie speciālistiem vai mazinājusi slogu uz universitātes slimnīcām, bet tikai padziļinājusi esošās problēmas.
Mēs aicinām politikas veidotājus veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu, kas atbalsta arī mūsu universitāšu slimnīcas. Vai mēs Latvijā vēlamies un spējam veidot universitāšu slimnīcas, kas spēj konkurēt ar Eiropas vadošajām medicīnas iestādēm, piemēram, Helsinku Universitātes slimnīcu, Charité slimnīcu Berlīnē, Karolinska institūtu Stokholmā? Šīs slimnīcas ir ne tikai zinātniskās un klīniskās izcilības paraugi, bet arī atspoguļo augstākos standartus veselības aprūpes sniegšanā un pacientu aprūpē. Lai sasniegtu līdzvērtīgu līmeni, mums jābūt gataviem ieguldīt gan infrastruktūrā, gan cilvēkresursos, kā arī pastāvīgi jāpilnveido veselības aprūpes sistēma, nodrošinot atbilstošu finansējumu un atbalstu, lai mūsu universitāšu slimnīcas kļūtu par starptautiski atzītām izcilības centriem. Mēs aicinām uz atklātu un pārredzamu diskusiju starp politikas veidotājiem, ierēdniecību un universitāšu slimnīcām, lai panāktu visiem Latvijas pacientiem svarīgu un neatliekamu infrastruktūras projektu realizāciju, atbilstošu finansējuma piešķiršanu un efektīvu resursu izmantošanu. Tas ir svarīgi ne tikai veselības nozares darbiniekiem, bet visai mūsu valsts sabiedrībai.
Mēs aicinām:
1) Atbilstoši iepriekšējiem plāniem un solījumiem nodrošināt finansējumu jauna
Infektoloģijas korpusa neatliekamas būvniecības un “Latvijas Onkoloģijas centra”
rekonstrukcijas uzsākšanai;
2) Ministru prezidentei Evikai Siliņai tikties ar Austrumu slimnīcas kolektīvu un
izskaidrot radušos situāciju ar finansējuma nodrošinājumu, kā arī darīt visu
iespējamo, lai nodrošinātu caurspīdīgu un mūsdienu labajai praksei atbilstošu
korporatīvo pārvaldību, novēršot jebkādas aizdomas par ārēja spiediena izdarīšanu
attiecībā uz Normundu Staņēviču un citiem darbiniekiem;
3) Veikt darbības, kas atjaunotu un stiprinātu uzticību Austrumu slimnīcas kolektīva
sadarbībai ar Veselības ministriju;
4) Nodrošināt tādas padomes darbību, kas veicinātu veiksmīgu slimnīcas darbību un tās ilgtspējīgu attīstību atbilstoši Eiropas vadošajiem standartiem.
Nākotnei
Mēs ticam, ka ar atklātu un pārredzamu sadarbību mēs varam izveidot veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošina augstākās kvalitātes aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mēs vēlamies redzēt reālas izmaiņas un konkrētu solījumu izpildi no lēmumu pieņēmējiem. Lai nodrošinātu sabiedrības veselību un drošību, ir nepieciešams izdarīt pareizos soļus jau šodien!
Austrumu slimnīcas ārstu viedokļi par šī brīža situāciju
Profesors Guntis Karelis
Profesors Guntis Karelis, Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs:
“Mūsu klīnikai vienmēr bijusi ļoti svarīga iesākto darbu pēctecība. Lai iesāktu darbus, parasti tiek ieguldīts ļoti liels sagatavošanās darbs. Lai kas tas būtu – Vēža centra akreditācija, izmaiņas klīnikā, jaunu iekārtu iegāde u.tml. Bieži vien priekšdarbi aizņem gadu, un to var izdarīt tikai ar valdes un valdes priekšsēdētāja atbalstu. Patlaban šādu atbalstu mēs esam saņēmuši ļoti daudziem projektiem.
Mēs, protams, rēķināmies ar pastāvību un pēctecību, lai varētu īstenot savas ieceres. Tāpēc situācija, kurā viss būtiski mainās vienas dienas laikā, mums nav saprotama. Mēs savos centienos tiksim diezgan ievērojami atsviesti atpakaļ, es pat baidos teikt, ka varbūt būs kāds projekts, kurš netiks realizēts, neskatoties uz to, ka esam ieguldījuši nesavtīgu darbu.
Lai iedzīvinātu projektus, mēs bieži vien izdarām vairāk, strādājam idejas vārdā, ja tā var teikt, nerunājam par materiālo atlīdzību vai tamlīdzīgi.
Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs vienmēr mūs ir atbalstījis un
uzklausījis. Ja kādreiz izvēlētais virziens nav bijis pareizs, viņš bez pārmetumiem spēja mierīgi izrunāt situāciju un piedāvāt, kā varētu rīkoties labāk. Mēs vienmēr ar viņu varējām vienoties, kas ir mūsu nākamie soļi. Tāpēc, es domāju, pēctecības zaudēšana un tik strauju nepamatotu lēmumu pieņemšana nerada veselīgu darba vidi, kā arī ārstos šādas straujas izmaiņas samazina entuziasmu sākt kaut ko jaunu. Pieaug neticība, ka projekti tiks pabeigti, neskatoties uz mūsu ieguldīto darbu un nesavtīgajiem centieniem.”
Profesors Aivars Lejnieks
Austrumu slimnīcas Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, Internās medicīnas galvenais speciālists profesors Aivars Lejnieks:
“Tas, kas ir noticis, nekādā ziņā nav labākais pēdējā laika notikums. Katrā ziņā man tas bija pārsteigums, jo nekas iepriekš neliecināja, ka slimnīcas valdes priekšsēdētājs grasās atkāpties. Pēdējo divu dienu laikā komunicējot, arī nekas par to neliecināja. Redzot, ka valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atkāpjas no Stradiņa slimnīcas padomes, man radās aizdomas, ka tas tik vienkārši nebeigsies, bet es cerēju, ka tas, kas ir noticis, tomēr nenotiks. Uzskatu, ka Normunds Staņēvičs ir bijis viens no pēdējā laika labākajiem Austrumu slimnīcas vadītājiem, jo slimnīcā bija izveidojies labs mikroklimats un mēs visi bijām ļoti koleģiāli. Faktiski bija ļoti laba sadarbība starp ārstiem valdi un valdes priekšsēdētāju, jo Normunds deva kopējo vīziju un ārsti šo vīziju atbalstīja.
Vēl es vēlos uzsvērt, ka Normunds bija tas, kas ar ļoti lielu pietāti izturējās pret medicīnu, ārstiem un māsām un neuzskatīja, ka medicīna ir kāds ražošanas cehs. Man kā Ārstniecības padomes vadītājam jau no šī gada sākuma likās, ka spriedze pieaug, jo galīgi nesaprotami un nepamatoti ir tas, ka princips — ja tev ir vairāk darba, tad tev ir arī vairāk nauda medicīnā nestrādā. Tas īpaši kļuva aktuāli 2025. gadā, kad visi mūsu klīniskie rādītāji pārsniedza iepriekšējos gan uzņemto pacientu skaita ziņā, gan veikto operāciju skaita ziņā un arī citos rādītājos, bet tajā pašā laikā naudas daudzums, ko piešķīra slimnīcai, bija par desmit miljoniem mazāks nekā iepriekšējā gadā. Tas ir pilnīgs absurds, tāpēc domāju, ka Normundu, kurš ir nācis no biznesa vides, tas ļoti pārsteidza. Nerunājot nemaz par to, ka celtniecībai solītā nauda arī netiek piešķirta.
Uzzinot, ka Latvijas Onkoloģijas centrā nenotiks renovācija, tas, protams, bija liels trieciens slimnīcas kolektīvam, un ļoti žēl, ka to nepaziņoja un neizskaidroja naudas devēji. Katrā gadījumā slimnīcai ir arī padome, bet, izņemot Valtu Ābolu, es nevienu no šīs padomes nezināju. Par Edgaru Labsvīru es iepriekš biju dzirdējis no Nacionālā veselības dienesta vadības laikiem, bet trešās padomes locekles vārdu un ar ko viņa nodarbojas, es vēl līdz šim nezinu. Pēdējā laikā šis spiediens uz valdi un valdes priekšsēdētāju bija liels un man nesaprotams. Arī pēc pēdējās publiskās intervijas Latvijas radio, kur nepamatoti tika uzbrukts par naudas jautājumiem es apbrīnoju viņa spēju mierīgi un korekti atbildēt.
Kā es noskaidroju mūsu abu sarunā, tad arī pēc šis agresīvās intervijas Normunda lēmums nebija pamest darbu slimnīcā. Tātad varam secināt, ka lēmuma pieņemšana notika vakar vakarā pēc tikšanās ar slimnīcas padomi, kurā ne es, ne kāds cits man zināms cilvēks klāt nebija. Es nevirpināšu sazvērestības teorijas, bet skaidri zinu, ka noņemt cilvēku no amata ar formulējumu “pēc labprātīgas vienošanās” nav tas labākais stils. Runājot līdzībās, varu teikt, ka, ja jūs satiekat nakts laikā uz ielas lielu kompāniju un jūs esat viens, tad arī notiks labprātīga vienošanās par pulksteņa un maka atdošanu. Domāju, ka tieši šādi izskatās šī labprātīgā vienošanās par Normunda Staņēviča darba pārtraukšanu mūsu slimnīcā. Protams, slimnīcas darbs neapstāsies un mēs turpināsim ārstēt pacientus pēc labākās sirdsapziņas, un es ļoti ceru, ka valdes sastāvs, kas vēl ir palicis, nemainīsies un tiks turpināts darbu pie pieņemtās stratēģijas par Nākotnes slimnīcas vīziju, un mēs būsim spējīgi realizēt tos mērķus, kas ir izvirzīti.”
Profesors Jānis Eglītis
Profesors Jānis Eglītis, Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs:
“Stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” operāciju bloka jeb operāciju zāļu nožēlojamais stāvoklis nav radies Normunda Staņēviča laikā. Tā ir akūta problēma, kas nav risināta gadus divdesmit. Solījumi pirms pandēmijas un pēc, kas izskanēja, – viesa cerības un priecēja. Redzot arī ģeopolitisko situāciju, ir skaidrs, ka mūsu slimnīcai ir nepieciešamas papildu operāciju zāles. Šīs pārmaiņas gaidījām visi – pacienti, ārsti un arī plašāka sabiedrība. Bija atbalsts un rīcība no slimnīcas valdes, un vēl pirms neilga laika šķita, ka projekts tiks realizēts. Vēl jo vairāk, bija ieguldīts liels darbs, plānojot stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” pārcelšanos uz izremontēto stacionāra “Gaiļezers” 9. korpusu. Bija izplānota pacientu loģistika, nodaļu izvietojums, kur tiks operēti pacienti utt. Tagad, ņemot vērā pēdējo dienu notikumus – viss ir apstājies, pēkšņi, bez kāda skaidrojuma tam visam ir pārvilkta trekna svītra. Normunda Staņēviča vadībā esam gājuši milzu soļiem uz priekšu. Krūts vēža ārstēšanas un diagnostikas jomā ir iegādātas tehnoloģijas, par kurām agrāk varējām tikai sapņot. Tāpat ir notikusi paaudžu maiņa – jaunie ārsti izvēlas šeit strādāt, mācās un pilnveido prasmes. Tas nozīmē – ir parādījusies cerība. Mūsu jaunie kolēģi ir tik zinoši un varoši, ka var dalīties pieredzē un apmācīt kaimiņvalstu kolēģus. Esam spārnoti ar ekselences centra ideju. Un jāuzsver, ka nekas no tā nebūtu iespējams bez slimnīcas vadības atbalsta. Par to ir liela pateicība no ārstniecības puses.”
Roberts Stašinskis
Roberts Stašinskis, Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs:
“Tā nu sakrita, ka jau ar pirmajām darba dienām Normundam Staņēvičam bija jārisina krīzes un izaicinājumi. Normunds nekad nav stāvējis malā un vienmēr ir atbalstījis ārstniecību un iestājies par pacientiem. Nekad nav bijusi sajūta, ka esam pamesti.
Ikviens nodaļas darbinieks viņu pazina un arī viņš pazina lielāko daļu darbinieku. Tā izskatās cilvēcība savstarpējā saziņā. Mums nebija jautājumu, ko nevarētu pārrunāt, un nebija problēmu, kuras nevarētu nonākt līdz abpusēji pieņemamam risinājumam. Mums ne vienmēr sakrita domas un nākotnes redzējums, bet mēs vienmēr varējām par to runāt un rast risinājumu. Šāds slimnīcas vadības stils bija ļoti produktīvs. Kā apliecinājums tam – nupat atklātās modernās Intensīvās terapijas nodaļas un Ķirurģijas dienas stacionāra telpas, ko atklājām kopā. Nav jāpaskaidro, ka ieguvēji ir gan pacienti, gan personāls. Kopā atklājām Nākotnes slimnīcas vienu korpusu, un ir liels gandarījums. Pēc kopīgiem spēkiem realizētā projekta tagad varu teikt, ka būtu gatavs ar Normundu iet izlūkos. Bet patlaban ir liela neziņa, vai un kā šī attīstība turpināsies.”
Aina_Kratovska
Aina Kratovska, Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja:
“Tas kas vakar ir noticis, nav vienkārši viena cilvēka atlaišana vai padzīšana. Tas ir solis atpakaļ slimnīcas attīstībā, kas negatīvi ietekmēs gan slimnīcas personālu, gan pacientus. Patlaban Austrumu slimnīcā esam vienoti Normunda Staņēviča atbalstam. Tā vienmēr ir bijis līdz šim! Esam devuši viņam šo mandātu, un valdes priekšsēdētājs vienmēr to ir attaisnojis ar uzviju, iestājoties par šo slimnīcu un meklējot risinājumus ļoti sarežģītos akūtos ierobežota finansējuma apstākļos! Nav korekti medicīnas nozares finansiālās problēmas uzkraut vienam cilvēkam! Kā tas nākas, ka slimnīcas valdei liek izvēlēties starp diviem stacionāriem! Tāpat kā būtu izvēlēties – kurš no jūsu ģimenes locekļiem dzīvos, bet kuru neārstēs, jo naudas ir tik, cik ir! Finansējuma meklēšana tomēr nav un nevar būt tikai slimnīcas valdes problēma. Tā ir stratēģiskā politika un dalīta atbildība starp padomi, Veselības ministriju un Saeimas lēmumiem. Gadu desmitiem mums tiek ieteikts meklēt finansējumu, pārdalot iekšējos finanšu resursus, bet nav jau ko pārdalīt! Realitātē tas būtu —“atņemt kādam” un “lai paciešas”. Tā nevar būt universitātes līmeņa slimnīcas stratēģija! Runājot par stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” operāciju zālēm — šeit vēl redzami padomju laiki, bet ārsti pašaizliedzīgi turpina strādāt un operēt onkoloģiskos pacientus. Esam baroti ar solījumiem un esam pievilti! Neviens nevēlas strādāt tādos apstākļos, turklāt vēl — bez nākotnes redzējuma! Joprojām vēlētos dzirdēt konstruktīvu risinājumu. Un finansējums būtu jārod, jo arī mūsu pacienti ir nacionālās drošības sastāvdaļa.”
Ilze Eņģele
Ilze Enģele, stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” Radioloģijas nodaļas virsārste mamoloģijā:
“Pēdējo nedēļu notikumi – gan plānotās Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijas
finansējuma pārdalīšana, gan valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča demisija – liecina par nopietnu nestabilitāti un neskaidrību veselības aprūpes nozarē. Mēs redzam, ka uziepriekš saskaņotiem attīstības plāniem vairs nevar paļauties, kaut arī pie tiem strādāts gadiem ilgi. Tikko vēl bijām vienoti skaidrā vīzijā ar vadību, bet situācija pēkšņi un krasi mainās – tas rada nedrošības sajūtu par to, kurp virzāmies, un kas vispār sagaidāms valsts medicīnā.
Līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča laikā mēs ieguvām pieredzi, kas, iespējams, bijusi pirmoreiz, – sajūtu, ka slimnīcas vadība un administrācija strādā kopā ar ārstiem un pacientiem, nevis pret tiem. Šajos divos gados bijusi atklātība, savstarpēja cieņa un caurspīdīga komunikācija, kurā ārstu vajadzības tiek uzklausītas un risinātas. Tā bija sadarbība, kurā nebija jācīnās ar vadību – bija iespējams vienoties un kopīgi virzīties uz mērķiem.
Normunds Staņēvičs spēja gan samierināt, gan iestāties par būtiskiem jautājumiem. Līdz ar viņa aiziešanu pastāv risks, ka zaudējam šo virzību un atgriežamies neskaidrībā. Un šādā nozarē, kas ir stratēģiski svarīga valsts mērogā, šāda nestabilitāte ir īpaši satraucoša.
Aija Jaudzema
Aija Jaudzema, Neatliekamās radioloģijas nodaļas radioloģe:
“Mēs visu laiku tiekam baroti ar solījumiem un apliecinājumiem, ka cilvēku veselība ietilpst valsts nacionālo interešu sadaļā. Bet, kad jāpieņem lēmumi pacientu labā, ir nesaprotama vilcināšanās. Valstī ir taupības politika, lai varētu uzlabot aizsardzības spējas, bet ko līdz bruņojums un aprīkojums, ja nav veselu cilvēku? Mums nav tik liels iedzīvotāju skaits, un katra cilvēka veselība ir svarīga valstiskuma komponente. Ja valstī notiek kāds incidents, katastrofa ar daudz cietušajiem – mums ir jābūt spējai palīdzēt! Un šaubu nav, ka to spējam. Mūsu slimnīca ir vadošā politraumu ārstēšanā. Tāpat arī nesen mūsu slimnīcā noritēja mācības Panaceja2025, kur koordinētu vadību un saziņu uzņēmās Normunds Staņēvičs. Ārstniecība un vadība strādāja plecu pie pleca. Mums viss izdevās, jo bijām vienoti. Diemžēl tagad ir sajūta, ka lēmumi netiek pieņemti sabiedrības kopējā ieguvuma vārdā, bet gan lai šķeltu un pretnostatītu.”
Inese Lūse
Inese Lūse, Kapelānu dienesta vadītāja:
“Mēs saredzam esošo situāciju kā lielu netaisnību, attīstības bremzēšanu un zaudējumu Kapelānu dienestam, slimnīcai un veselības aprūpei Latvijā. Valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča darbības laikā Kapelānu dienests piedzīvoja vislielāko atbalstu kopš tā dibināšanas. Viņš ir bijis ļoti pieejams, atklāts, iedrošinošs un pozitīvs līderis. Normunds spēja saredzēt visas pacientu vajadzības: garīgās, emocionālās, fiziskās. Normunda vārdi saskanēja ar viņa darbiem, proti: “Laba līdera uzdevums ir noņemt šķēršļus.” To arī piedzīvojām.”