Nieze, slikta dūša un saindēšanās – ar ko bīstamas zilaļģes?

Ogres novada divās peldvietās konstatēta zilaļģu savairošanās, tāpēc iedzīvotāji aicināti pagaidām tajās nepeldēties. Arī citviet Latvijā šobrīd izplatīti brīdinājumi par peldvietām, kur ūdens kvalitātes dēļ peldēties nav ieteicams vai pat aizliegts. Speciālisti skaidro, ka karstā laikā zilaļģes savairojas straujāk, tāpēc pirms došanās peldē vienmēr ieteicams pārliecināties par ūdens kvalitāti un ievērot piesardzību. 

Daugavas pludmale Ikšķilē ir viena no vietām, kur šobrīd aicina nepeldēties, jo savairojušās zilaļģes. Speciālisti brīdina, ka tās ir kaitīgas, gan dzīvnieku, gan mājdzīvnieku veselībai. 

“Pirmkārt, veselam pieaugušam cilvēkam biežākā lieta, ko mēs visi varam novērot, ir nieze, ādas dedzināšana. Iedzerot šādu ūdeni, var būt arī slikta dūša, reiboņi, galvassāpes. Īpaši bīstama zilaļģu savairošanās ir suņiem. Suņi var gan iedzert šo ūdeni, ko viņi bieži dara, un var arī pēc tam nolaizīt no kažoka, kad pēc peldes tīrītos. Un tad, ja suņiem netiek sniegta neatliekamā palīdzība, šāda saindēšanās ar zilaļģu toksīniem var būt arī letāla,” skaidro Olga Valciņa, institūta “Bior” direktore, mikrobioloģe. 

Zilaļģu klātbūtni parasti nosaka vizuāli, nevis laboratoriski, regulāri apsekojot peldvietas. Taču arī tad, ja pārbaudes laikā tās netiek konstatētas, tas nenozīmē, ka pēc dažām dienām zilaļģes nevar savairoties. Speciālisti uzsver, ka īpaši karstā laikā to izplatība var strauji pieaugt. 

Olga Valciņa, institūta “Bior” direktore, mikrobioloģe: “Tas nozīmē, ka visu laiku ir jādomā līdzi. Ir jānovēro peldvieta, jānovērtē situācija un pašam jāizlemj, vai es gribu riskēt, vai es uzskatu, ka man ir droši, vai mani biedē šī zupveida konsistance un plēvīte pa virsu, vai nē. Tāda nepatīkama smaka arī var būt, kad jau ļoti daudz aļģu savairojušās, arī citas, ne tikai zilaļģes. Tur tas viss notiek vienlaikus, nav tā, ka tikai baktērijas vairojas, tur viss kopā vairojas.”

Institūtā “Bior” uzsver, ka pašiem iedzīvotājiem jāizvērtē ūdens stāvoklis, jo zilaļģu klātbūtni bieži var pamanīt vizuāli. Arī Ikšķiles pludmalē liela daļa sastapto cilvēku atzina, ka pirms peldēšanās novērtē ūdens izskatu. 

Anda, lielvārdiete:

– Mēs paši esam no Lielvārdes un tur arī mums ir pludmale, kurai sekojam līdzi. 

– Kas Jums ir vienmēr tas sarkanais karogs, ka tā kā nevajadzētu tomēr peldēt? Kas jums liek padomāt par to?

– Noteikti izskats, tās pašas aļģes un arī informācija sociālajos medijos, oficiāli paziņojumi.

Juliana, ogrēniete, atklāj: “Tā sarkanais karogs, ka man nav peldkostīma līdzi (smejas). Nu, nē, nē, protams, ka nē! Ka ūdens nav caurspīdīgs.”

– Skatieties tomēr, kā tas ūdens izskatās, vai var peldēt vai nevar?

– Nu, tā speciāli nē, speciāli neskatāmies, atzīst rīdziniece Tamāra. 

Jāpiebilst, ka, uzrunājot cilvēkus Ikšķiles pludmalē pie Daugavas, lielākā daļa atzina, ka nav zinājuši par ieteikumu šobrīd nepeldēties. Tas liek domāt, ka būtu nepieciešams efektīvāk informēt sabiedrību, lai brīdinājumi sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku.