Ādažu novada Carnikavā uzsākts piltoprojekts dīķu tīrīšanā. Ierasto traktortehniku šoreiz aizstāj mikroaļģes, kas, nonākot dīķī, intensīvi paterē slāpekli, ogļskābo gāzi un fosforu, bet izdala skābekli. Latvijā tā esot mazzināma metode, kas līdz šim praktiski pielietota akvakultūras saimniecībās.
Tāpat kā daudzās citās vietās – arī Ādažu novada Carnikavā dīķi aizaug. No tā nespēj glābt pat darbojošā strūklaka. Ādažu novada PA “Carnikavas komunālserviss” vides inženiere Dace Birnbauma: “Mēs esam veikuši ūdens kvalitātes laboratoriskos izmeklējumus. Rezultāti rāda, ka ir ļoti augsts biogēno elementu saturs, kas lielākoties ir eretrifikācijas procesos, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu. Iespējams, tas ir kāds vēsturiskais piesārņojums, kas nāk klāt.”
Lai situāciju mainītu, pašvaldībā nolemts divus dīķus attīrīt. Dīķu attīrīšanai gan šoreiz nav izvēlēta ierastā metode. Traktortehnikas vietā sagaidām zivsaimniecības ekspertu Raivis Apsītis, kurš līdzi atvedis spaini, kausu un kanniņu ar zaļu šķidrumu.
Eksperts stāsta, ka mikroaļģe esot divus līdz astoņus mikronus liels vienšūnu organisms, bet šeit tā sajaukta ar ūdeni. Darbības princips esot ļoti vienkāršs, “zaļais kokteilis” tiek ieliets dīķī. Mikroaļģe var sākt savu darbu. Apsītis: “Darbības pamatā ir tas, ka viņa ļoti intensīvi patērē ūdenī esošo slāpekli, ūdenī esošo fosforu un ogļskābo gāzi. Patērējot šos biogēnus, pretī izdala lielu daudzumu ar molekulāro skābekli.”
Tas nozīmē, ka piesārņojums ir mikroaļģu labākā barība, turklāt – jo vairāk piesārņojuma, jo labāk mikroaļģes savairojas un izdala vairāk skābekļa. Arī līdz rezultātu iegūšanai nebūšot ilgi jāgaida. Kā skaidro eksperts, savos dīķos rezultāts bijis redzams jau pēc nedēļas. Kad mikroaļģes visu piesārņojumu ir apēdušas, pazūdot arī viņu klātbūtne ūdenī.
Dīķu tīrīšana izmantojot mikroaļģi Latvijā līdz šim maz izmantota metode. Mikroaļģes Latvijā audzējot tikai viens uzņēmums, galvenokārt tās izmantojot akvakultūras saimniecībās. Eksperts norāda, ar šo metodi veiksmīgi varot apkarot arī zilaļģes, kas karstajā laikā visbiežāk savairojas pludmalēs.
Pašreiz Carnikavā šādā veidā tikšot tīrīti divi dīķi, bet, iespējams, ka to izmantos arī citu dīķu tīrīšanai. Birnbauma: “Mēs tagad paņēmām analīzes pirms pasākuma, tad mums nākamajā gadā plānoti laboratoriskie izmeklējumi, tad vēl projektam noslēdzoties. Tad, kad nākamajā gadā vēl pāris reizes būsim mikroaļģes ielaiduši, tad vērosim uz rudens pusi, kā mums ir izdevies ūdeni attīrīt. Salīdzinašim analīžu rezultātus.”
Cik īsti izmaksās šo divu dīķu attīrīšana, pašvaldības pārstāve nemācēja pateikt, jo šoreiz zilaļģes uzņēmums uzdāvinājis, bet, pēc pieejamās informācijas, dīķu attīrīšana ar šo metodi varētu būt gan dabai draudzīgāka, gan arī ekonomiskāka, jo mikroaļģu izdzīvošanai nav vajadzīga papildus piebarošana.