Valdība šodien vērtēs grozījumus Vakcinācijas noteikumos, kas paredz paplašināt valsts apmaksātas vakcinācijas iespējas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kā arī noteikt mērķtiecīgu vakcīnu lietošanu ārpus zāļu aprakstā paredzētās shēmas, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais noteikumu projekts.
Paredzēts, ka iepriekš nevakcinētiem un nepārslimojušiem jauniešiem līdz 25 gadu vecumam būs iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B hepatītu un vējbakām.
Savukārt vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) gan iepriekš nevakcinētiem jauniešiem, gan noteiktām riska grupām VM jau radusi finansējumu, lai no šī gada vasaras valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV saņemtu abu dzimumu jaunieši primāri 25 gadu vecumā un iedzīvotāji, kuri pieder riska grupām.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aplēses liecina, ka gadā varētu būt nepieciešams maksimāli līdz 400 vakcīnām pret B hepatītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 3 devas), līdz 200 vakcīnām pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas), līdz 50 vakcīnām pret vējbakām (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas).
Šobrīd noteikumi neparedz, ka valsts apmaksātas vakcīnas drīkst saņemt jaunieši, izņemot Vakcinācijas noteikumu punktu, kas paredz iepriekš nevakcinētu pieaugušo vakcināciju, izmantojot kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu. Tādēļ paredzēts izveidot normatīvo regulējumu, kas pieļaus iepriekš nevakcinētiem un nepārslimojušiem jauniešiem līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai vakcinēties pret noteiktām infekcijas slimībām.
VM norāda, ka paplašinātās vakcinācijas mērķis ir mazināt vakcīnregulējamo slimību izplatību sabiedrībā, kā arī sekmēt kolektīvo imunitāti.
Imunizācijas valsts padome (IVP) 2024.gadā vairākās sēdēs ir norādījusi, ka pieaugušajiem, kuri bērnu vecumā dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā ietvertās vakcīnas, epidemioloģiskās drošības un sabiedrības drošības dēļ ir jānodrošina iespēja saņemt šīs vakcīnas, ja viņi nav pārslimojuši tās infekcijas slimības, pret kurām viņi iepriekš nav bijuši vakcinēti.
Kā norāda VM, ņemot vērā bērnu vakcinācijas aptveres rādītājus valstī, šādu gados jaunu nevakcinētu pieaugušo skaits nav liels, visticamāk līdz 5%, (izņemot vakcināciju pret CPV), jo lielākā daļa vakcīnu, kas ir iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, tiek lietotas jau vairākus gadus, piemēram, 2024.gadā ar kombinēto vakcīnu pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu vakcinējies 21 pieaugušais pacients.
Līdz ar to, visticamāk, ka šie jaunie pieaugušie cilvēki nav vakcinēti tādēļ, ka zīdaiņu un bērnu vecumā no viņu vakcinācijas ir atteikušies vecāki. IVP ir sniegusi arī rekomendācijas, kuras no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām no epidemioloģiskā drošības viedokļa ir īpaši svarīgas neimūniem jauniem pieaugušajiem.