Valsts kontroles jaunākā revīzija atklāj šokējošu ainu Latvijas stacionārajā veselības aprūpē. Lai gan slimnīcas ik gadu saņem vairāk nekā 700 miljonus eiro, nauda bieži vien tiek tērēta neefektīvi. Revidenti secinājuši, ka valsts uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, kurā trūkst speciālistu un kas nespēj nodrošināt kvalitatīvu palīdzību. Nepieciešamību pēc pārmaiņām atzīst arī Veselības ministrija.
Gadiem ilgi veselības aprūpes nozare Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir saņēmusi salīdzinoši zemāku finansējumu. Tieši tāpēc Valsts kontrole aptuveni gadu pētīja, vai šie ierobežotie līdzekļi, kas atvēlēti 41 Latvijas slimnīcai, tiek izmantoti iedzīvotāju interesēs un nodrošina kvalitatīvu un vienlīdzīgu pacientu aprūpi.
Revīzijā kā viena no lielākajām problēmām iezīmēta slimnīcu apmaksas sistēma. Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa norāda uz tās nepilnībām: “Ir necaurredzamība, kas dod iespēju dalīt finansējumu pēc kaut kādiem neskaidriem principiem. Neviens nezina, kas īsti notiek, līdz ar to nevar uzdot jautājumus, kam to naudu iedod un kam naudu nedod.”
Īpaši no šīs sistēmas cieš divas lielākās – Rīgas Austrumu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, kuras pērn ierobežotā finansējuma dēļ zaudējušas ap 20 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā mazākām slimnīcām fiksētais finansējums par uzņemšanas nodaļu uzturēšanu nodrošina stabilus ienākumus, lai gan dažās no tām neatliekamā medicīniskā palīdzība nogādā tikai vienu pacientu 20 dienās.
“Šeit mēs redzam, ka šis finansējums sevi neattaisno, jo tās komandas šajās uzņemšanas nodaļās nav. Šis finansējums tiek darbināts tukšgaitā, tie pacienti tāpat lielākoties nonāk augstāka līmeņa slimnīcās, bet šis finansējums dod iespēju turpināt dzīvot zemāka līmeņa slimnīcām, īpaši deviņām divu zemāko līmeņu slimnīcām,” skaidro Maija Āboliņa.
Revidenti konstatējuši satraucošu tendenci – vairāk nekā pusē uzņemšanas nodaļu slimnīcas nespēj nodrošināt visu nepieciešamo speciālistu dežūras. Bieži vien pacientus pieņem nesertificēti ārsti, rezidenti un stažieri bez pienācīgas uzraudzības.
“Šīs ir nereālas situācijas, kas parāda, ka slimnīcas māk aizpildīt papīrus, lai radītu tēlu, ka pakalpojumi tiek sniegti, un pēc tam arī izgrozīties no tā, ka faktiski tur tā personāla īstenībā nemaz nav. Viens no tādiem rekordistiem ir ķirurgs stažieris, nesertificēts ķirurgs, kurš mēnesī spēj savākt vairākās slimnīcās vairāk par 450 darba stundām,” vienu no spilgtākajiem piemēriem min Maija Āboliņa.
Valsts kontrole uzsver – tas nav tikai finanšu, bet gan pacientu drošības jautājums. Kritiskā brīdī, piemēram, insulta vai smagas traumas gadījumā, pacientiem un viņu tuviniekiem nav laika meklēt, kurā slimnīcā ārsts tiešām ir fiziski pieejams. Tam, ka sistēma nestrādā un izmaiņas ir nepieciešamas, piekrīt arī veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Viņš uzsver, ka slimnīcu tīkls ir jāpārveido no pieciem līmeņiem uz trim.
“Universitātes slimnīcām ar reģionālajām slimnīcām ir jābūt vienā ekosistēmā. Reģionālās slimnīcas ar daļu no trešā līmeņa slimnīcām būtu vienā līmenī, jo tām profili būtu drusku plašāki, ir speciālisti katru dienu un pakalpojumi ir regulāri. Bet pirmajā līmenī varētu būt dienas stacionārs, ambulatorā prakse, hronisko pacientu gultas,” nākotnes modeli ieskicē ministrs.
Tas nenozīmētu kādas slimnīcas slēgšanu, bet gan to funkciju pārdefinēšanu un sadarbības veicināšanu. Piemēram, sarežģīta operācija notiktu augstāka līmeņa slimnīcā, bet atveseļošanās – tuvāk mājām, zemāka līmeņa iestādē.
“Dažam tas būs sāpīgāk, cits ar to būs vairāk mierā, bet šo jautājumu virzīs jau tālāk. Nav tā, ka noņemam naudu un sadalīsim ārpus nozares. Tas viss paliks iekšā, galvenais, lai pakalpojums ir kvalitatīvs,” sola Hosams Abu Meri.
Valsts kontrole ir nodevusi savus ieteikumus Veselības ministrijai, taču uzsver – lai nozarē notiktu pārmaiņas, ir nepieciešams ne tikai politiķu, bet arī visas sabiedrības atbalsts. Ir būtiski, lai ikviens pacients Latvijā saprastu, ka slimnīca nav tikai glīta ēka tuvu mājām, bet gan vieta, kur kritiskā brīdī ir garantēta profesionāla un kvalitatīva palīdzība.